papildināta - LTV skatītāji, izsakiet savas domas NRTP un Kotam! 88

Pēdējā laikā publiski izskanējusī informācija par Latvijas televīzijas stratēģijas un programmas izmaiņām raisa bažas par LTV vadības un NRTP izpratni jautājumā par sabiedrisku televīziju un tās uzdevumiem. Mēs, neatkarīgu kultūras un mākslas organizāciju pārstāvji, individuāli mākslinieki un kultūras procesu atbalstītāji, kas parakstījuši šo vēstuli, vēlamies izteikt savu viedokli par kultūras raidījumu vietu LTV 1.kanālā un aicināt LTV un NRTP vadību skaidri un atklāti publiski informēt sabiedrību par konkrētiem plāniem LTV programmu satura nodrošināšanā.

No publiski pieejamās informācijas noprotams, ka NRTP š. g. 2.oktobrī ir atbalstījusi LTV ģenerāldirektora Edgara Kota izstrādāto Latvijas Televīzijas attīstības stratēģijas koncepciju, patlaban tiekot kopīgi turpināts darbs pie jaunās stratēģijas vadlīnijām, bet konkrētu raidījumu plānošana līdz šim neesot veikta. Jaunā stratēģija tiek attīstīta ar mērķi paaugstināt LTV skatāmības reitingus, un tas pēc LTV un NRTP vadības domām sasniedzams, izveidojot jaunu specializētu kanālu, uz kuru tikšot pārvietoti LTV 1.kanāla kultūras raidījumi. Presē minēts, ka tas būs digitālās un satelīttelevīzijas apraides kanāls, tātad tā pieejamība, it īpaši attālākos Latvijas reģionos, būs ierobežota (LTV ģenerāldirektora vietnieks Arnis Kuprišs laikrakstam Diena stāsta, ka šis kabeļtelevīzijas kanāls cer sasniegt 78% pārklājuma, tātad apmēram 22% Latvijas sabiedrības, iespējams, kultūras raidījumus nevarēs redzēt).

Mēs, šo vēstuli parakstījušie nodokļu maksātāji, uzskatām, ka sabiedriskās televīzijas uzdevums ir nodrošināt visaptverošu informāciju, kā arī aktuālo notikumu un procesu analīzi ar mērķi veicināt izglītotas, zinošas un domājošas sabiedrības attīstību. Šāds mērķis nebūs sasniedzams, ja no LTV 1.kanāla tiks izspiesti kultūras raidījumi, atdodot vietu izklaidei.

Mēs saredzam bīstamu tendenci LTV ģenerāldirektora Edgara Kota teiktajā: «Lai sabiedriskā televīzija izdzīvotu, man ir uzdevums nopelnīt naudu», un faktā, ka LTV jaunās stratēģijas vienīgais dzinulis ir reitingi. Daudz apspriestajam raidījumam 100 g kultūras ir vēl lielas izaugsmes iespējas, tomēr tas ir vienīgais raidījums, kas nodrošina visiem TV skatītājiem pieejamu regulāru informāciju par kultūras un mākslas aktualitātēm, iepazīstina ar personībām, tiecas skart problemātiku. Kultūras un mākslas informācijas izstumšana, aizstājot to ar masu izklaidi un dzeltenām ziņām, nav pieļaujama medijā ar sabiedrisku statusu.

NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins ir publiski atzinis, ka «ir bijusi zināma slepenība par jaunā kanāla izveidi» un «radošie plāni līdz šim nav publiskoti konkurences dēļ». Mēs protestējam pret šādu pieeju, jo jebkuram projektam, ko īsteno par nodokļu maksātāju līdzekļiem un ar valsts politikas atbalstu jābūt savlaicīgi pieejamam un plaši apspriestam sabiedrībā.

Tāpēc aicinām LTV un NRTP vadību tuvākajā laikā publiski atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir veikti kvalitatīvi LTV auditorijas pētījumi un kādi ir to rezultāti?

2. Ko LTV vadība līdz šim ir darījusi, lai uzlabotu savu raidījumu, piemēram, daudz kritizētā 100 g kultūras, kvalitāti, un precizētu to mērķauditoriju un atbilstību tai? Kas līdz šim ir kavējis uzlabot raidījumu kvalitāti, tādējādi palielinot to auditoriju?

3. Vai kultūras raidījumiem, ja tie ietilpst nacionālajā pasūtījumā, ir jāsasniedz komerciālu raidījumu reitingi?

4. Kādi kultūras un mākslas raidījumi plānoti LTV 1.kanālā saskaņā ar jauno koncepciju? Cik ētera laika tiem vidēji dienā paredzēts un kādos laikos tos iecerēts raidīt? (Atruna, ka konkrētu raidījumu plānošana vēl nav uzsākta, te neiztur kritiku, jo ir zināms, ka no 2009.gada 1.janvāra 100 g kultūras tiek likvidēts. Turklāt, ja patiešām oktobra vidū vēl netiek plānots nākamais gads, tad lūdzam NRTP izvērtēt LTV vadības atbilstību amatam.)

5. Kas ir devis LTV vadībai uzdevumu «nopelnīt naudu» un cik naudas tai ir jānopelna papildus valsts dotācijai, lai tā spētu nodrošināt kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu programmu vismaz divos jau esošajos kanālos?

6. Kādi līdzekļi paredzēti jaunā kanāla tapšanai, cik no tiem paredzēti autorraidījumiem? Kāds ir LTV atvēlētais budžets kultūras un izglītības autorraidījumiem 2008.gadā?

Mēs uzskatām, ka sabiedrībai ir tiesības savlaicīgi uzzināt atbildes uz šiem jautājumiem un izteikt viedokli par to, kādu tā vēlas redzēt savu vienīgo sabiedrisko televīziju. Mēs aicinām atbildīgās personas un institūcijas tikai pēc sabiedriskas diskusijas pieņemt lēmumus par kardinālām izmaiņām LTV, kas skar plašu sabiedrības loku.

Sabiedriskās televīzijas statuss (un attiecīgi arī finansējums) nav piemērojams biznesa projektam, kura mērķis ir reitingu kāpināšana jebkādiem līdzekļiem un naudas pelnīšana.

Aicinām arī citus LTV skatītājus publiski izteikt savu viedokli!

Zane Kreicberga, režisore, Latvijas Jaunā teātra institūts
Gundega Laiviņa, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore
Laura Stašāne, Latvijas Jaunā teātra institūta dejas programmas kuratore
Helēna Reitupe, projektu vadītāja, Latvijas Jaunā teātra institūts
Līga Gaisa, producente, biedrība Raktuve
Krista Burāne, fotogrāfe un literāte, radošā apvienība Nomadi
Mārtiņš Eihe, teātra režisors, radošā apvienība Nomadi, Valmieras teātris
Sandra Lapkovska, kultūras aktivitāšu kuratore, radošā apvienība Nomadi
Artūrs Punte, literāts, radošā apvienība Orbīta
Sergejs Timofejevs, dzejnieks, radošā apvienība Orbīta
Reinis Druvietis, producents, SIA Rainproject
Māris Bērziņš, rakstnieks
Evita Sniedze, dramaturģe, Valmieras teātra direktore
Pēteris Krilovs, režisors
Maija Pavlova, teātra United Intimacy producente, biedrība Tarba
Elīna Cire, teātra United Intimacy projektu vadītāja, biedrība Tarba
Andrejs Jarovojs, teātra režisors
Ieva Kauliņa, scenogrāfe
Rūta Briede, māksliniece, apvienība Rabit
Artis Briedis, mākslinieks, apvienība Rabit
Baiba Tjarve, biedrība Culturelab
Inga Rozentāle, Latvijas Nacionālā teātra dramaturģe, žurnāla Teritorija redaktore
Haralds Matulis, Latvijas Kultūras akadēmijas Filmu studijas producents
Inga Pērkone-Redoviča, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore
Ineta Strazdiņa, LKA Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītājas palīdze
Astra Zoldnere, kino režisore, žurnāliste
Ieva Astahovska, mākslas zinātniece, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Zane Zajančkauska, Laikmetīgās mākslas centrs; komiksu kultūras žurnāls kuš!
Agnese Lūse, kultūras projektu menedžere, Laikmetīgās mākslas centrs
Elīna Hermansone, projektu koordinatore, Laikmetīgās mākslas centrs
Una Meiberga, kinoteātra Rīga radošā direktore
Edgars Šubrovskis, grupa Hospitāļu iela
Inese Voika, TV skatītāja
Kārlis Vērdiņš, dzejnieks
Ivo Briedis, scenārists un dramaturgs
Anrijs Požarskis, fotogrāfs
Alīse Nīgale, izdevniecības «liels un mazs» direktore
Ieva Balode, projektu vadītāja, Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja
Vents Zvaigzne, žurnāla Ilustrētā Zinātne galvenais redaktors
Inese Zandere, dzejniece, Literatūras un grāmatniecības padomes locekle
Atis Klimovičs, žurnālists
Anete Melece, māksliniece-ilustratore
Laura Feldberga, māksliniece
Ieva Rupenheite, literāte, Ventspils muzejs
Astra Skrābane, Ventspils augstskolas docente
Ieva Vizule, lektore, Ventspils augstskola
Jolanta Pētersone, tulkotāja
Tenis Nigulis, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Guna Bīriņa, projektu vadītāja, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija
Māris Deģis, apgāds Mantojums
Toms Treibergs, kino un teātra kritiķis, laikraksts Kultūras Forums
Ingmāra Balode, literāte, Satori, portāls un izdevniecība
Sonora Broka, Starptautiskais kino centrs, kinoforums Arsenāls
Aivars Eipurs, literāts, Latvijas Rakstnieku savienības valdes loceklis
Ģirts Šolis, aktieris, režisors, apvienība umka.lv, Jelgavas Jaunais teātris
Ieva Zole, teātra zinātniece, Latvijas Nacionālais teātris
Juris Poškus, kino režisors
Inese Mičule, teātra režisore
Ilmārs Šlāpins, publicists
Arturs Pērkons, akustikas konsultants
Lote Eglīte, scenāriste
Inta Balode, producente, dejas kritiķe, Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija
Ineta Sipunova, māksliniece
Dzintars Krūmiņš, Anša Rūtentāla Kustību teātra mākslinieciskais vadītājs, AFS Dauka režisors, animators
Ieva Vītola, tradicionālās kultūras pētniece

(papildināta ar LTV atbildi)