papildināta - Oktobrī pirmo reizi gada deflācija 2

Oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, precēm cenas sarukušas par 1,5%, bet pakalpojumiem - pieaugušas par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vidējais patēriņa cenu līmenis oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 0,2%. Precēm cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem - saruka par 0,7%.

VIEDOKĻI

Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:

Oktobrī pienāca tas vēsturiskais bridis, kad Latvijā tika reģistrēta gada deflācija, tomēr mēneša cenu kritums izrādījās salīdzinoši neliels (tikai 0,2%), mēs gaidījām lielāku sarukumu. To visvairāk ietekmēja pārtikas cenas, kas pieauga pirmo reizi kopš šī gada janvāra (0,2% mēneša laikā). Pārsteidza arī mājokļa iekārtu cenu pieaugums, kas pilnībā neatbilst pašreizējai situācijai mājokļu tirgū. Tendences pārējās preču grupās sakrīt ar mūsu prognozēm. Mēs saglabājam vidējās inflācijas prognozi 2009.gadam ap 3-3,5%. 2010.gadā vidēja deflācija varētu sasniegt aptuveni 3-4%, lai gan to vēl varētu ietekmēt nodokļu izmaiņas, piemēram, akcīzei un PVN. Deflācija, visticamāk, iestiepsies arī 2011.gadā.

Olga Ertuganova, Latvijas krājbankas pārstāve:

Šodien paziņotie cenu izmaiņu dati parāda, ka oktobrī ir bijis novērojams vēsturisks notikums: pirmo reizi pēdējo divu desmitgažu Latvijas vēstures laikā pieredzējām gada deflāciju. Deflācijas procesi ātri iesakņojas Latvijas ekonomikā, tajā pašā laikā vidējā cenu līmeņa samazinājuma temps šķiet pārāk lēns un neatbilstošs ekonomikas lejupslīdes mērogiem. Arī oktobra dati liek vilties - salīdzinot ar septembri, cenas ir kritušas tikai par 0,2%, kamēr salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri cenas ir samazinājušās par 0,9%. Analizējot grupu griezumā, galvenie lēnās deflācijas "vaininieki" ir acīmredzami - veselības pakalpojumi, kā arī alkohols un tabaka, kuru cenas vidēji ir pieaugušas par 17,8 un 20,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri. Tomēr arī grupās, kur bija novērojams kritums, tā mērogs nebija pietiekami liels – piemēram, pārtikas cenas gada laikā vidēji ir samazinājušās tikai par 5,3%, apģērbu un apavu cenas – par 8,4%. Viens no šobrīd svarīgākajiem jautājumiem ir: kāds ir galvenais iemesls tik lēnam cenu krituma procesam Latvijā – vēl joprojām spēcīga pārdēvēju un pakalpojumu sniedzēju nevēlēšanās adekvāti samazināt cenas, nekorekta statistika vai kas cits.

Andris Strazds, Nordea bankas vecākais ekonomists:

Patēriņa cenu izmaiņas pēdējā laikā bijušas vispateicīgākais rādītājs ekonomistiem prognožu izteikšanai. Krituma tendence ir skaidra jau kopš pavasara un arī šoreiz patēriņa cenu pārmaiņas nekādus pārsteigumus nesagādāja. Oktobris Latvijā bija jau septītais mēnesis pēc kārtas, kurā cenas uzrādīja kritumu. Kopš martā uzstādītajiem cenu rekordiem statistika jau uzrāda kritumu par 3,4%, galvenokārt pateicoties preču cenu deflācijai, taču redzam, ka arī pakalpojumu sektorā cenas sāk kristies. Oktobris Latvijā bija pirmais mēnesis, kurā cenas samazinājās arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, līdz ar to attiecībā uz šo rādītāju esam pievienojušies Igaunijai, kur gada inflācija ir negatīva jau kopš šī gada maija. Arī Lietuvā gada inflācija oktobrī sasniedza vairs tikai 1,3%. Viss liecina, ka atbilstoši mūsu prognozēm decembrī cenu kritums pret pagājušā gada decembri Latvijā jau būs aptuveni 3%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas eksperts:

Mēneša laikā lielāko ietekmi uz cenu pārmaiņām deva cenu pieaugums dārzeņiem, apaviem, apģērbam un mājsaimniecības precēm. Savukārt kritumu veicināja cenu samazinājums gaļai, siltumenerģijai, kā arī degvielai, kuras cenu pieaugums mēneša beigās atspoguļosies nākamā mēneša patēriņu cenu izmaiņās. Liela ietekme cenu pārmaiņām mēneša laikā ir akcijām. Tā kā atlaižu periods nevar ilgt mūžīgi, cenas turpina svārstīties – pieaugt, lai pēc tam atkal kristos. Novembrī un decembrī, tuvojoties svētku periodam, atsāksies akciju laiks, un to ietekme uz cenu līmeni noteikti pieaugs. Novērojamās cenu pārmaiņas notiek samērā lēni un mazākā mērā, kā to prasītu vispārējā situācija ekonomikā. Cenu korekcijai jānotiek daudz krasāk, lai tam būtu ievērojamāka, aktivitātes kritumu bremzējoša ietekme. Daudz elastīgāk spiesti reaģēt eksportētāji, kur cenu deflācija vērojama jau labu laiku. Vietējā tirgū cenas ir samērā stīvas, kas aizkavē pašreizējo izvēlēto iekšējās devalvācijas ceļu un pastiprina aktivitātes kritumu, kas ir viens no argumentiem runām par devalvāciju kā "īsto un pareizo" iespēju ekonomikas atdzīvināšanai. Pašreizējā gaidāmā deflācija Latvijā nav uztverama kā negatīva parādība. Tā spiedīs efektivizēt, optimizēt komercdarbību un veicinās konkurētspēju, kas jāliek par pamatu noturīgas ekonomikas izaugsmei. Latvija deflācijas zonā atradīsies vēl vairākus ceturkšņus. Patlaban nav pamata uzskatīt, ka Latvija varētu ieiet ilglaicīgā deflācijas spirālē. To galvenokārt noteiks cenu attīstība pasaulē un tuvākajās kaimiņvalstīs. Jau patlaban ir pazīmes, ka pārtikas cenas pasaulē varētu augt, kas atstās ietekmi arī uz vietējo produktu cenām. Pasaules ekonomikai atkopjoties cenu pieaugums sagaidāms arī citās preču grupās, kas izvilks Latviju no deflācijas. Turpmāko cenu attīstību ietekmēs arī nodokļu izmaiņas, kam arī līdz šim ir bijusi ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām.

Finanšu ministrija:

Šī gada oktobrī bija novērojams sezonai neraksturīgs fakts – no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju puses nebija novērojami būtiski komunālo pakalpojumu tarifu palielinājumi, kas iepriekšējos gados sezonāli noteica augsto inflācijas līmeni šajā mēnesī. Oktobrī parasti vērojams tādu sezonālo preču kā apģērbu un apavu cenu pieaugums. Sezonāli palielinājās arī svaigo dārzeņu cenas. Tautsaimniecībā arī turpmākajos mēnešos būs novērojams cenu samazinājums, pieaugot deflācijas spiedienam gan iekšējo, gan globālo ekonomisko faktoru dēļ. Patērētāju konfidences rādītāji oktobrī joprojām saglabājās zemā līmenī, un pašlaik nav novērojami to būtiski uzlabojumi.

Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas ekonomikas eksperte:

Cenu kritums novērojams gandrīz visās cenu grupās. Īpaši samazinājušās pārtikas preču cenas, kuras ir jau par 5,3% zemākas nekā pirms gada. Nozīmīgi samazinoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, ir samazināti arī gāzes un siltumenerģijas tarifi. Cenu kritums būtu vēl straujāks, ja to nekavētu administratīvi regulējamo pakalpojumu cenas, piemēram, maksa par veselības un sociālo aprūpi, par izglītības pakalpojumiem, kas joprojām ir augstāks nekā pirms gada. Ņemot vērā valsts finansējuma samazinājumu šīm nozarēm, nozīmīgs cenu kritums tajās arī turpmāk nav gaidāms. Cenu samazināšanos bremzē arī netiešo nodokļu likmju izmaiņas šī gada sākumā.

Saglabājoties vājai ekonomiskajai aktivitātei, nākamgad ir gaidāma deflācija. Pašreizējā situācijā cenu kritums vērtējams pozitīvi, jo slāpē ienākumu samazināšanās noteikto iedzīvotāju pirktspējas kritumu. Savukārt uzņēmumiem līdz ar pieprasījuma un vidējā atalgojuma kritumu ir nepieciešamība un iespēja mazināt izmaksas, kas savukārt uzlabo to konkurētspēju ārējos tirgos. Vidējās inflācijas prognoze 2009.gadam ir 3,6%, bet 2010.gadam – 3,8%. Tomēr cenu krituma dziļumu ietekmēs izaugsmes atjaunošanās iespējas gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Sagaidāms, ka atgriešanās pie nelielas inflācijas notiks jau 2011.gada beigās.

(pievienoti ekspertu viedokļi)