Par drosmīgu un skaistu Latviju 2

Mēs dzīvojam laikā, kad pastiprināti nepieciešami pozitīvi impulsi. Lai arī ikdienas rūpes reizēm mūs nomāc, ir lietas, kas nemainīgi liek mums pasmaidīt un saprast, ka katram mākonītim ir zelta maliņa. Mūsu dzīvē ir viena būtiska vērtība – bērni. Mazie cilvēki, kas uz pasauli māk paskatīties vienkārši, gaiši un ar ticību, ka visām pasakām ir laimīgas beigas.

Mans ikdienas darbs aizrit Ādažu mākslas un mūzikas skolā. Tā ir vieta, kur vienmēr viss notiek uz ko gaišāku, labāku un saprotamāku. Kur audzēkņiem māca būt stiprākiem, atšķirīgākiem, zinošākiem un daudz, daudz radošākiem par pārējiem. Jo viņi ir tie, kuri kaut nedaudz ieskatījušies kultūras, mākslas un mūzikas pasaules noslēpumos, kuri apjautuši, ka pasaule ir tik interesanta, bagāta un daudzveidīga, lai gribētos apgūt arvien ko jaunu.

Gan māksla, gan mūzika, gan cilvēki, kuri to rada, mūsu mazās Latvijas vārdu dara atpazīstamu visā pasaulē. Mūsu profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas izglītība ir unikāla visā pasaulē. Bet tieši tāpēc jau mēs varam lepoties ar uzvarām prestižos konkursos, ar Dziesmu un deju svētkiem. Es domāju, ka tieši tāpēc ir svarīgi saprast, ka kultūras nozares šobrīd ir tās, kuras dod reālu ieguldījumu Latvijas nākotnei, Latvijas tēla veidošanā pasaulē. Neko citu jau šobrīd mēs neražojam, ar neko citu mēs nevaram pasauli uzrunāt. Pieaugušo atbildība pret bērniem ir radīt vidi, kur visas šīs pozitīvās lietas iedzīvojas, bērnu prāti atveras un kopā tiek radīta labāka Latvija.

Šobrīd Ādažu kultūras nams, kur mājvietu radusi arī Ādažu mākslas un mūzikas skola, ir bēdīgā stāvoklī un telpas nav piemērotas skolas vajadzībām. Taču kā jau minēju – ikkatrai problēmai īstajā brīdī ir risinājums, un tādu šobrīd piedzīvo arī skolas audzēkņi un skolotāji. Sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem un Ādažu novada domi, Ādažos top Kultūrizglītības centrs, kas noteikti ir garants tam, ka šeit uzaugušie bērni nebūs noziedznieki un narkomāni, par kuru uzturēšanu un ārstēšanu, starp citu, valsts tērē neiedomājamus līdzekļus. Esmu lepna, ka mūsu līdzcilvēki apzinās, ka kultūras identitātes apziņa, it īpaši tagad, ir ļoti svarīga tādām mazām tautām kā Latvija. Kaut ko likvidēt, apturēt, samazināt jau var ātri, bet kā to pēc tam saglābt, atjaunot? Tāpēc priecājos, ka visas tās labās un skaistās lietas, tradīcijas, notikumi, kas kopti un veidoti daudzu gadu garumā, Ādažos tiek saglabāti un attīstīti.

Es ļoti ceru, ka ar šo stāstu iedvesmošu, jo, neraugoties uz notikumiem visapkārt, joprojām notiek arī labas lietas, tikai jābūt mazliet drosmīgiem uzdrīkstēties. Drosmīgiem būt pašiem un nepakļauties. Drosmīgiem pieņemt lēmumus. Drosmīgiem vienmēr sākt ko jaunu un drosmīgiem priecāties par vienkāršām lietām un dzīvi. Jo laime ienāk tajās mājās, kur cilvēki ir priecīgi.

* Ādažu mākslas un mūzikas skolas vadītāja