Pagājušajā nedēļā, kad Ryanair paziņoja par bāzes veidošanu Kauņā nevis Rīgā, ar jaunu spēku uzliesmoja kaislības ap Konkurences padomes spriedumu par lidostas „Rīga” atlaidēm. Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un Konkurences padomes priekšsēdētāja Ilze Jaunzeme kārtējo reizi apmainījās ar viedokļiem, kas saturēja otrās puses mentālo spēju analīzi. Vārdu sakot, iespējams, ka gribējām, kā labāk, taču nekas netraucēja, lai sanāktu, kā vienmēr. Domāju, ka šo gadījumu ir vērts analizēt, lai saprastu, kādā veidā Latvijā mirst labas idejas.
Atcerēsimies, ka viss sākās 2004. gada oktobrī, kad vairākas rietumvalstu aviosabiedrības Konkurences padomē iesniedza sūdzību par lidostas „Rīga” jauno atlaižu sistēmu. Domāju, ka Konkurences padomes darbinieki tajā brīdī izjuta zināmu sarūgtinājumu, jo šīs valsts institūcijas tradicionālā politika ir uzņēmējdarbības vidi ar savu klātbūtni neapgrūtināt, t.i., „atrakstīties” un darīt kaut ko tikai tad, ja faktus, materiālus un pierādījumus pienes gatavus klāt, vai ja ir saņemts rīkojums „no augšas”, vislabāk - Eiropas Savienības. Sūdzības no lieliem palangi* valstu uzņēmumiem ir pielīdzināmas rīkojumam no Eiropas, tāpēc nācās rīkoties. Konkurences padome pieprasīja no Aināra Šlesera lidostas komandas atlaižu ekonomisko pamatojumu.
Atzīšos, ka tolaik Ainārs Šlesers ar savu enerģiju un ne vienmēr tradicionālajiem gājieniem gluži vai imponēja. Nez kāpēc arī likās, ka cilvēki, kas ap viņu pulcējas ir nedaudz spējīgāki, nekā tie, kas burznās ap tradicionālajiem Latvijas oligarhiem. Tālākie notikumi apliecināja pretējo.
Lidosta „Rīga” atlaižu ekonomisko pamatojumu Konkurences padomei neiesniedza. Tā vietā lidostas vadītāji un Satiksmes ministrijas speciālisti sagatavoja eseju „Tūrisms, tas ir labi”. Lai gan apcerējuma iesniegšana 2005. gada janvārī, kā daudzi droši vien atceras, bija atbalstīta ar Šleseram tradicionāli agresīvu sabiedrisko attiecību minikampaņu, tā bija stratēģiska kļūda. Lidosta jautājumā par atlaidēm šajā brīdī faktiski jau bija zaudējusi.
Ar iestāšanos Eiropas Savienībā jau bija skaidri manāms, ka mūsu valsts iestāžu spēcīgā puse ir eiroslengs un likumu tulkošana „kā vajag”, bet skaitļi un to rēķināšana ir kaut kas nepanesams un naidīgs. Tāpēc, ja Šlesera komanda Konkurences padomei būtu iesniegusi kārtīgu, uz lidostas finansu datiem balstītu atlaižu ekonomisko pamatojumu, viss varētu izvērsties pavisam citādi.
Var aizrādīt, ka diez vai lidostā maz bija ko bija rēķinājuši, kad atlaides tika ieviestas. Protams, ka nebija! Latvijā ne tikai valsts institūcijās, bet arī daudz kur citur viss, ko nevar izskaidrot ar trīs sērkociņu palīdzību, ir filozofija un abstrakcija. Sarūgtina tas, ka visu laiku enerģiskākā Latvijas ministra un lidostas apkaimē neatradās pilnīgi neviens, kas prastu kaut cik stratēģiski padomāt uz priekšu. Varēja taču vismaz uzaicināt konsultantus, kas būtu sacerējuši atlaižu pamatojumu vairākos sējumos un paši vēl apakšā parakstījušies!
Izvērsta atlaižu ekonomiskā pamatojuma saņemšanas gadījumā Konkurences padome būtu spiesta nodarboties ar to, kas tai vismazāk patiktu. Proti, tai būtu jāmeklē kļūdas un nepilnības aprēķinos, kas balstīti lidostas, kas ir liels un „sarežģīts” uzņēmums, finansu informācijā. Ironiski, bet tad diskusija notiktu pēc būtības. Jādomā, ka garas apspriešanas rezultātā viss beigtos ar Konkurences padomes ieteikumiem atlaižu „uzlabošanai”. Tā būtu atlaižu ieviesēju uzvara. Sliktākajā gadījumā aiz cieņas pret palangi Konkurences padome atlaides varbūt būtu atcēlusi, bet tad šis lēmums ar „pašu skaitļiem” būtu vieglāk apstrīdams tiesā. Tad „lidostas komanda” varētu runāt par stratēģiski labu pozīciju.
Lai vai kā, aprēķini netika iesniegti. Iespējams, ka Konkurences padomē to pat maķenīt nosvinēja ar zemeņu kūkām un šampanieti, un lēmums par lidostas „Rīga” atlaižu sistēmas atcelšanu tika pamatots ar ... „analīzi”. Analizēts tika Eiropas Savienības līgums, Eiropas Komisijas lēmums par Portugāles lidostām, Eiropas Kopienas tiesas lēmums Korsikas prāmju lietā, Eiropas Kopienas tiesas nolēmums sakarā ar Chiquita banāniem un cita tikpat vērtīga ekonomiskā informācija. Analīzes rezultātu mēs visi zinām. Atlaides tika atceltas.
Diemžēl lidostas atlaižu gadījumu var raksturot kā „labas idejas realizācija Latvijas valsts tradīciju garā”. No vienas puses „uzņēmēji”, kas domā, ka visu var īstenot ar ieskrējienu un sabiedriskajām attiecībām. No otras puses, valsts iestāžu „speciālisti”, kam par valsts interesēm svarīgāk ir, ko padomās Eiropā. Ar stratēģisko domāšanu valsts interesē neizceļas nedz vieni, nedz otri. Vārdus sakot, biznesjefiņi pret eirojefiņiem.
*Samoāņi vārdu palangi lieto, lai apzīmētu eiropiešus vai baltos. Šādā nozīmē šis vārds ir plaši lietots Dž. Londona „Dienvidjūru stāstos”.
Pievieno komentāru