Laikraksts The Guardian uzskata, ka 2011. gads bez visiem pārējiem notikumiem paliks vēsturē arī ar savdabīgu paradoksu – kā gads, kad vienā daļā pasaules cilvēki pieprasīja demokrātiju (Arābu pavasaris), bet gandrīz visā pārējā pasaulē demokrātija parādīja sevi no nepievilcīgās puses, atklājot savu bezspēcību ekonomiskas krīzes priekšā.
Grieķijā un Itālijā demokrātiskās vēlēšanās pie varas nākuši līderi tika aizstāti ar tehnokrātiem, kuru uzdevums būs daļēji upurēt abu valstu ekonomisko suverenitāti, vēl vairāk attālinot pilsoņus no lēmumu pieņemšanas,” raksta The Guardian.
Daudzas pazīmes liecina, ka demokrātiju līderi nav spējīgi atvairīt globālās krīzes spiedienu. Savukārt autoritāro valstu – Ķīnas, Krievijas, Singapūras, Saūda Arābijas – līderi nesen aizvadītajā G20 samitā demonstrēja pārliecību, ka spēs tikt galā ar finanšu sabrukuma jebkurām sekām, norāda izdevums.
Laikraksts uzskata, ka demokrātijām patlabanējā krīze īpaši sāpīga ir tādēļ, ka tirgi uzspiež to valdībām taupības pasākumus apmaiņā pret kredītiem. „Visvareni ir tie, kuri darbojas kapitāla tirgos, nevis tie, kurus mēs ievēlējam vēlēšanās,” raksta The Guardian.
Kad tiek pieprasīts dejot pēc tirgu stabules, demokrātija ir kavēklis. „Līderi, kuriem nākas atbildēt vēlētāju priekšā, vienkārši nevar nesodīti uzspiest iedzīvotājiem taupības pasākumus, ja pēdējie tiem nepiekrīt,” teikts rakstā.
Pekinas un Maskavas pavēlniekiem šādas problēmas ir daudz mazāk aktuālas. „Vladimirs Putins ir pats varenākais cilvēks pasaulē,” laikrakstam izteicies politologs Jenss Brēmers, paskaidrojot, ka Putins var veikt pārmaiņas Krievijā, neraizējoties par likumiem un demokrātijas mehānismiem. Tieši tāpat Ķīnas vadība var vienā mirkli mainīt valsts budžeta prioritātes, ar vienu spalvas vilcienu piešķirot triljonus ekonomikas stimulēšanai – Politbirojs atdod pavēli, un bankas piešķir kredītus.
Šķiet, ka tirgi vispār nicina demokrātiju, uzskata izdevums. Kādreiz tirgi augstu vērtēja ASV sistēmu, uzskatot, ka vislabāk valda valdība, kura maz kur iejaucas. Tagad viss ir pretēji: Standard&Poor's pazemināja ASV kredītreitingu amerikāņu politisko institūtu vājuma dēļ.
Demokrātiju vājumu neizsauca ekonomiskā krīze, pēdējā to vienkārši atkailināja, uzskata laikraksts, atgādinot, ka jau pirmskrīzes desmitgadē ekonomiskā izaugsme autoritārajās Ķīnā un Krievijā bija gandrīz divas reizes augstāka, nekā ES, ASV un Japānā.
Agrāk autoritārie režīmi tika uzskatīti par nolemtiem neveiksmēm to neelastīguma dēļ, bet mūsdienu Ķīna izmanto vairākas demokrātijas metodes, piemēram, socioloģiskās aptaujas, lai izvairītos no soļiem, kas var novest pie sociāliem nemieriem, piebilst laikraksts.
„Ar laiku demokrātija katrā ziņā pierādīs savu pārākumu,” uzskata The Guardian, atsaucoties uz to, ka, piemēram, Putina režīma balsts ir izejvielu ieguve. Tomēr 2011. gads ir iedragājis demokrātijas pašas pārākuma sajūtu. Iespējams, tagad demokrātiskajām valstīm ir jānomet no sevis esošo likumu pinekļi un jāpanāk, ka virsvadība pieder nevis tirgiem, bet gan vēlētājiem, noslēdz izdevums.
Fiksais
Vai to vipār drīkstētu saukt par demokrātijU? Vai tā drīzāk nav anarhija vai mafioza valstu pārvalde? Kāpēc pseidoekonomistu un mafiozu struktūru dēļ šodien tiek upurētas nācijas un valstis? Vai Latvija nav spilgts piemērs? Cik naudiņas bija paspēlējuši parx īpašnieki - vai summa nebija mērāma ap 5 miljardiem? Kāpēc visas atbildīgās valsts institūcijas izlikās par kurlām un neredzīgām vairāku gadu garumā? Cik valsts prezidentu, premjeru un ministru piedalījās krāšņās un dārgās bufonādēs vairāku gadu garumā, kurām apakšā bija tukšums - neviens neko nezināja? Vai nācijas ziedošana divu jampampiņu paspēlētās naudas dēļ ir demokrātijas paraugstunda? Un kāpēc miljardu afērai ir jābūt valsts noslēpumam? Vai nav tā, ka zem demokrātijas maskas tiek slēpta noziedzīga un bezatbildīga valsts pārvalde, kura tuvākajā laikā globālajā mērogā varētu beigties ar kārtējo karu? Un izkatās, ka arī leiši nav guvuši pietiekamu mācību no mums...
pirms gada, 2011.11.16 19:11
nu nu
"Cik naudiņas bija paspēlējuši parx īpašnieki - vai summa nebija mērāma ap 5 miljardiem?"- NĒ NEBIJA!
pirms gada, 2011.11.16 19:54
Edzis
Kamēr Parex darbojās, tur viss bija kārtībā - tikai K un K (tieši tāpat kā vairums Pasaules baņķieru un politiķu) nebija rēķinājušies ar tik lielu finanšu krīzi un līdz ar to rezerves izrādījās par mazu, lai pārfinansētu sindicētos kredītus un izpildītu likumā noteiktās rezervju prasības. Banku uzraugi varēja rūpīgāk izvērtēt situāciju un noteikt augstākas prasības rezervēm.
Cita lieta, ka pārņemšanas procesu valdība nomuļļāja un procesā ne tikai zaudēja klientu uzticību (un naudu), bet arī K un K pacentās daļu īpašumus pārrakstīt uz citām firmām.
Nu un tas, ka K un K 20 gadus nebija maksājuši nekādus nodokļus no saviem ienākumiem (jo tie bija noformēti kā depozīta procenti), parāda valsts līdzšinējo nodokļu politiku, kas atbalsta superbagātos un soda vienkāršā darba darītājus. (Šajā jomā ir nelieli uzlabojumi, bet vēl ir nepieciešamas izmaiņas, lai samazinātu darbaspēka nodokļus, palielinātu nodokļus no "spekulatīviem ienākumiem" (tie nav slikti pēc būtības, bet nav pamata tos neaplikt ar līdzvērtīgiem nodokļiem kā darbu.) un palielināt patēriņa nodokļus.
pirms gada, 2011.11.17 11:15
viesis- Fiksais
Interesanta ir šī atziņa-„Līderi, kuriem nākas atbildēt vēlētāju priekšā, vienkārši nevar nesodīti uzspiest iedzīvotājiem taupības pasākumus, ja pēdējie tiem nepiekrīt,”- tātad, ja mēs šo frāzi ņemam par pamatu, tad iznāk, ka Latvija drīzāk ir autoritāra valsts, nevis demokrātiska. Nav nekādu pierādījumu, ka iedzīvotāju vairākums labprātīgi atbalstītu sevis dzīšanu nabadzībā, bet ar valsts līderiem nekas slikts nav noticis, sēž savos amatos kā sēdējuši. Tā, ka mums vēl līdz īstai demokrātijai un tautas varai vēl tāls ceļš ejams.
pirms gada, 2011.11.16 21:26
Vārds
Vairākums iedzīvotāju, atšķirībā no dažādiem demagogiem, atbalsta dzīvošanu atbilstoši esošajiem līdzekļiem, nevis uzdzīvošanu par aizņemtu naudu un nonākšanu parādu verdzībā!
pirms gada, 2011.11.16 22:43
Jūlis
Bankas uzpērk valstsvīrus, izplata demagoģiju, samulsina sabiedrību, pārslavē brīvo tirgu. Patiesībā tas viss tiek darīts tikai īslaicīgas maksimālas peļņas iegūšanai. Valstij no šīs aklās alkatības nav nekāda labuma. Tā noved pie ārkārtīgi liela bezdarba un ekonomiskās krīzes. Demokrātiskā valsts pārvalde, iespējams, ir bezpalīdzīgāka pret šie alkatības tīkojumiem. Anglijas karaliene savā laikā ļoti veiksmīgi biznesmeņiem ierādīja savu vietu, un Lielbritānija plauka un zēla.
pirms gada, 2011.11.17 09:43
beta
Demokrātija ietver plašu atbildības dalīšanu un tāpēc neelastīgu un lēnu lēmumu pieņemšanu. Plus pārspīlēts politkorektums un tolerance, zem kurām ātri salien un paslēpjas nekaunīgākie, mantkārīgākie un ambiciozākie pašlabuma meklētāji.
Kad sistēma ir noplicināta , kad lielākajai daļai sabiedrības pielec, ka sistēma tiek noplicināta, tad demokrātijā nāk "atmodas" vilnis, kas bez lielām sāpēm var aizmēzt sārņus un sākt ciklu no gala.
Autoritāriem režīmiem cits dzīves cikls. Lēmumi tiek pieņemti krietni ātrāk un viss pa lielam atkarīgs no "autoritātes" personības, cik lielā mērā tā darbojas valsts ne personiskā labā. Bet arī pie "autiritātēm" to paspārnē ātri saviešas tie paši pašlabuma meklētāji, kas atražo sevi un sev tuvākos, kas galu galā sistēmu saēd kā vēzis un tā krīt ar palielām asinīm kā redzam no pēdējiem notikumiem.
Spēlēt demokrātiju var labā, stabilā un ekonomiskās izaugsmes periodā. Ekonomiskās krīzes laikā, kā redzam, tas nedarbojas. Bet arī autoritārisms nav izeja.
Ilgtermiņā nav vienas, pareizas un stabilas sistēmas, kas nodrošinātu mūžīgu laimību... tā ir ilūzija un utopija...
Un tā mēs kūleņosim, kamēz Zeme mūs spēs pieciest...
pirms gada, 2011.11.17 09:43
megatrons
Deomkrātija maļ lēni bet pamatīgi. Būs OK.
pirms gada, 2011.11.17 09:46
pmlks
demokrātija ir ļoti nesens cilvēces izgudrojums tāpēc šķiet, ka tavs optimisms vairāk balstīts ticībā un nevis objektīvā realitātē ;) ticības lietas kā labi zināms nekādus pierādījumus un šāubas nepieļauj, jo tad jau tā vairs nav ticība, vai ne
realitātē visas demokrātijas ir cietušas vai nu sakāvi vai bijušas spiestas iziet caur autoritāru un smagu pašattīrīšanās posmu.
lielākā demokrātijas problēma ir tā, ka demokrātijā vienāds svars ir gan muļķiem, gan saprātīgajiem, gan pašlabuma meklētājiem, gan sociāli atbildīgajiem. Diemžēl muļķu un pašlabuma meklētāju vienmēr būs vairāk it īpaši jau postpadomju telpā. Līdz ar to bļāvēju "man pienākas" vairākums demokrātiski pārbalsos saprātīgo "mēs to nevaram atļauties", bet kad tā ßļoda būs izēsta tukša, tad bļāvēji kliegs "mēs mīlam šo zemi, bet nemīlam valsti" un brauks prom uz valsti, kur bļodā vēl kas atlicis. Skumji kaut kā, bet tā nu ir
pirms gada, 2011.11.17 13:46
Edzis
Pilnīgas muļķības:
Domokrātija traucē pieņemt nedemokrātiskus politiskos lēmumus - bet ekonomiskā krīze šeit tiek izmantota tikai kā līdzeklis, kā pamatojums nedemokrātisko lēmumu nepieciešamībai.
Eiro ir ekonomiski nepamatots projekts - tas ir pilnībā politisks - ar mērķi tuvoties Federālas lielvalsts izveidei ar maziem solīšiem - sākumā ekonomiski un beigās politiski. Eiro zonā nav atrisināts jautājums, kā līdzsvarot nesabalansēto savstarpējo tirdzniecību, tāpēc valstis ar negatīvu tirdzniecības bilanci grimst parādos, kamēr tās ar pozitīvu kļūst bagatas - un valstu situācija nevis tovojas, bet gan aizvien attālinas. Ir pilnīgi skaidrs, ka tirdzniecības bilanci efektīvi regulēt var tikai peldošs (vai gudri regulēts) valūtas kurss (nu palasiet kauču makroekonomikas pamatus).
Līdz ar to, visi skaidri apzinās, ka problēmai ir tikai 2 reāli risinājumi - vai nu alstīm atjaunot nacionālās valūtas un tādējādi valstis pašas varētu regulēt šo bilanci, vai likvidēt pašas valstis un līdzekļus pārdalīt vienas lielas valsts ietvaros.
Tā kā Eiropas elite atbalsta tikai otro variantu, bet neredz demokrātisku veidu, kā to panākt, tad tiek iets maziem, maziem solīšies mainot un papildinot ES līgumus, lai varētu izvairīties no referendumiem, bet tai pat laikā pamazām samazinātu dalībvalstu ekonomisko un politisko suverenitāti.
Tāpēc demokratija traucē! Tāpēc iespējamais referendums Grieķijā bija "šoks"!
Un par to ASV reitinga pazemināšanu - tas tika pazemināts, jo valsts vara ilgstoši nespēja pieņemt (jeb novilcināja līdz pēdējam brīdim) lēmumu, ne jau dēļ valsts iesaistīšanās pieauguma vai samazinājuma.
pirms gada, 2011.11.17 11:05
Edzis
Autoratīvie režīmi ir tāda kā loterija - var izvilkt tādu, kas valsti vada labi, bet var izvilkt Asadu vai Lukašenko - kas nespēj savu valsti labi pārvaldīt.
Vai kautvai Kārlis Ulmanis. Laikam jau jāatzīst, ka viņam ir zināmi nopelni Latvijas ekonomikas atjaunošanā pēc Lielās pasaules ekonomiskās krīzes. Tāpat viņam ir nopelni tautas vienotības stiprināšanā. Bet ... 1939.-1940. gadā Ulmaņa autoritārais režīms nospēlēja ļaunu joku ar Latviju - Ulmanim likās, ka piekāpjoties PSRS, latviešu tauta zaudēs mazāk kā pretojoties un viņš nekonsultējoties ar tautu, atdeva Latvijas neatkarību (principā jau 1939. gadā) Papildus mīnuss - ja vēl parlamentārās republikas laikā bija labas attiecības vismaz ar Igauniju un Poliju, tad nākot pie varas autoratīvajiem diktatoriņiem, stavrpvalstu sadarbība pamazām noplaka.
Salīdzinājumam -Somija, kur saglabājās parlamentāra republika, noraidīja PSRS 1939. gada ultimātu, viņiem bija laba sadarbība ar kaimiņvalstīm (un ne tikai) - Lai gan Zviedrija nepalīdzēja militāri, tā arī nekavēja palīdzības sūtīšanu Somijai.
Protams, Ulmanis nevarēja pilnībā paredzēt PSRS represiju apmērus, bet tagad no vēstures zinām, ka Somija zaudēja daudz mazāk, kā Latvija. Galu galā - arī Latvija WW2 laikā un Staļina represijās zaudēja vairāk civiliedzīvotājus, nekā militārpersonas Vācijas un Krievijas spēkos.
No šodienas skatupunkta - viennozīmīgi būtu bijis pareizāk 1939. gadā pretoties, kautgan atšķirībā no Somijas, Latvija nezin vai varētu apturēt Krievijas uzbrukumu (Latvijā nebija izbūvēta aizsardzības līnija, nebija tādi meži, kā Somijas vidienē, Latvijā bija daudz klajumu un labi ceļi, kas dotu priekšrocības uzbrūkošajām mehanizētajām vienībām.)
Pat, ja upuri nebūtu mazāki, tad nu nevienam nerastos jautājumi, vai bija vai nebija okupācija - iespējams, ka tad būtu iespēja pēc kara saglabāt kautvai tik nedaudz neatkarības, kā Polijai.
pirms gada, 2011.11.17 11:43
pilnīgi smieklīgi
totalitārisms beidzas ar karu!!!!!!!!!!!!!! Laupītājiem karš nav krīze, visiem citiem jā. Tātad, raksta autors ir sadists de'bils laupītājs.
Vai diena arī?????????????
pirms gada, 2011.11.17 12:22
pmlks
par 1. pasaukes kara uzsākšanu vienbalsīgi lēma demokrātiska Francijas valdība, par karu Irakā lēma demokrātiska ASV valdība un piebalsoja LR demokrāti.
karš (konflikts ar kaimiņu grupu par resursiem vai ietekmi) ir bijis cilvēces pavadonis vēl no laika, kad mūsu seņču seņči klīda pa Āfrikas savannām.
pirms gada, 2011.11.17 13:54
mums demokrātija 100%
bet zagļi i'dioti ievēl zagļus i'diotus....un tie rok bedres rūjienā, ceļos, ekonomikā...visur...kā jau cūkas.
Patreiz ir cerība.
pirms gada, 2011.11.17 12:24
wala
Cilvēki ir tendēti izdarit nepareizus un nepamatotus secinājumus, tāpat arī sekot "līderiem" gan viedokļa saturā, gan arī paušanas veidā. Tas ka cilvēki ir tendēti dzīvot labāk nekā ir nopelnījuši, nav nekas unikāls demokrātijai. Problēmas bija gan komunismā gan jebkurā citā pārvaldes formā, tās varbūt atšķīrās niansēs, taču pēc būtības ir vienādas.
pirms gada, 2011.11.17 12:36