Lai
prāmju atvestās kravas nenoslogotu satiksmi pilsētas centrā, Rīgas
brīvosta iecerējusi esošo pasažieru termināli pārcelt tuvāk Daugavas
ietekai jūrā, bet pie Vanšu tilta tiks veidots terminālis kruīza
kuģiem, pirmdien informēja brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers (LPP/LC).
Kruīza kuģu ienākšanai netraucēšot kartē iezīmētais Ziemeļu šķērsojums,
jo izlemts to būvēt kā augsto tiltu – apmēram 60 metru virs ūdens.
"Kruīza kuģi nevar ienākt Mangaļsalā, un nevar caur mežiem pasažierus ar autobusiem vest uz centru," uzsvēra A.Šlesers. Vēl neesot izlemts, vai kruīza kuģi piestās Daugavas labajā vai kreisajā krastā, taču A.Šlesers cer, ka būvniecību izdosies uzsākt gada laikā.
Pirmdien sasauktā preses konferencē, kurā ostas vadība iepazīstināja sabiedrību ar pārkrauto kravu apjomu, kas gada laikā palielinājies par 19,4%, izskanēja vēl vairākas ar ostas attīstību saistītas idejas. Daugavas kreisajā krastā gar dzelzceļa sliedēm paredzēts uzbūvēt jaunu ceļu uz Bolderāju, jo Daugavgrīvas šoseja nākotnē būs nepieciešama ostas iekšējām vajadzībām un apkalpos loģistikas centru Spilvas pļavās. Pēc A.Šlesera teiktā, ieguvēji no jauna ceļa būs apkārtnes iedzīvotāji, jo mazāk jutīs ostas klātbūtni savā dzīvesvietā.
Jauns konteineru terminālis ieplānots arī Daugavas labajā krastā Kundziņsalā. Salas dzīvojamais rajons tuvākajos desmit gados ostai nebūs interesants, taču tā ir gatava jau tagad atpirkt mājokļus no tiem kundziņsaliešiem, kas vēlas pārcelties uz dzīvi citur, sacīja A.Šlesers.
A.Šlesers vēlreiz apsolīja četru gadu laikā palielināt kravu apgrozījumu brīvostā no 30 līdz 50 miljoniem tonnu gadā, piesaistot kravas pamatā no Austrumu valstīm. "Mēs negaidīsim, kad viņi klauvēs pie durvīm. Mēs paši brauksim gan uz Krieviju, gan Baltkrieviju, gan Kazahstānu un citām valstīm," viņš sacīja. Pagājušajā nedēļā izbraucienā ar kuģīti pa brīvostas teritoriju pārsteigts par plašajām attīstības iespējām bijis Ķīnas Tautas Republikas premjerministra vietnieks Huejs Ljanju. A.Šlesers viņu aicināja daudz lielākā apjomā nekā patlaban izmantot ostu Ķīnas kravu pārkraušanai. Tāpat ar Baltkrievijas pārstāvjiem apspriesta iespēja Rīgu izmantot kā tranzīta ostu baltkrievu kravām. Tomēr Baltkrievijas puse izvirzījusi prasību, lai osta pati investē līdzekļus termināļu būvniecībā, sacīja A.Šlesers. Pēc vicemēra domām Rīga varētu kļūt arī par vienu no nozīmīgākajām ostām Amerikas Savienotajām Valstīm sadarbībai ar NVS.
Lai piesaistītu ostai lielus kravas kuģus, būs jāveic arī Daugavas padziļināšana līdz 16 metru dziļumam. "Tad mēs kļūsim pietiekami interesanti visām pasaules kompānijām," apgalvoja A.Šlesers.
"Kruīza kuģi nevar ienākt Mangaļsalā, un nevar caur mežiem pasažierus ar autobusiem vest uz centru," uzsvēra A.Šlesers. Vēl neesot izlemts, vai kruīza kuģi piestās Daugavas labajā vai kreisajā krastā, taču A.Šlesers cer, ka būvniecību izdosies uzsākt gada laikā.
Pirmdien sasauktā preses konferencē, kurā ostas vadība iepazīstināja sabiedrību ar pārkrauto kravu apjomu, kas gada laikā palielinājies par 19,4%, izskanēja vēl vairākas ar ostas attīstību saistītas idejas. Daugavas kreisajā krastā gar dzelzceļa sliedēm paredzēts uzbūvēt jaunu ceļu uz Bolderāju, jo Daugavgrīvas šoseja nākotnē būs nepieciešama ostas iekšējām vajadzībām un apkalpos loģistikas centru Spilvas pļavās. Pēc A.Šlesera teiktā, ieguvēji no jauna ceļa būs apkārtnes iedzīvotāji, jo mazāk jutīs ostas klātbūtni savā dzīvesvietā.
Jauns konteineru terminālis ieplānots arī Daugavas labajā krastā Kundziņsalā. Salas dzīvojamais rajons tuvākajos desmit gados ostai nebūs interesants, taču tā ir gatava jau tagad atpirkt mājokļus no tiem kundziņsaliešiem, kas vēlas pārcelties uz dzīvi citur, sacīja A.Šlesers.
A.Šlesers vēlreiz apsolīja četru gadu laikā palielināt kravu apgrozījumu brīvostā no 30 līdz 50 miljoniem tonnu gadā, piesaistot kravas pamatā no Austrumu valstīm. "Mēs negaidīsim, kad viņi klauvēs pie durvīm. Mēs paši brauksim gan uz Krieviju, gan Baltkrieviju, gan Kazahstānu un citām valstīm," viņš sacīja. Pagājušajā nedēļā izbraucienā ar kuģīti pa brīvostas teritoriju pārsteigts par plašajām attīstības iespējām bijis Ķīnas Tautas Republikas premjerministra vietnieks Huejs Ljanju. A.Šlesers viņu aicināja daudz lielākā apjomā nekā patlaban izmantot ostu Ķīnas kravu pārkraušanai. Tāpat ar Baltkrievijas pārstāvjiem apspriesta iespēja Rīgu izmantot kā tranzīta ostu baltkrievu kravām. Tomēr Baltkrievijas puse izvirzījusi prasību, lai osta pati investē līdzekļus termināļu būvniecībā, sacīja A.Šlesers. Pēc vicemēra domām Rīga varētu kļūt arī par vienu no nozīmīgākajām ostām Amerikas Savienotajām Valstīm sadarbībai ar NVS.
Lai piesaistītu ostai lielus kravas kuģus, būs jāveic arī Daugavas padziļināšana līdz 16 metru dziļumam. "Tad mēs kļūsim pietiekami interesanti visām pasaules kompānijām," apgalvoja A.Šlesers.
Daudzas
investīcijas plānots piesaistīt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem,
taču to apgūšana kļuvusi problemātiskāka, jo valsts ir atteikusies
turpmāk sniegt līdzfinansējumu projektiem ostu teritorijās.
A.Šlesers noraidīja publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka
viņš grib nomainīt ilggadējo ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu: "Būtu
dīvaini, ja situācijā, kad Rīgas brīvosta strādā ar pieaugumu 19%, es
atbrīvotu ostas pārvaldnieku."
Pievieno komentāru