Pašpasludinātā apustuļa kritika jeb Atklātā vēstule Rīgas vēlētājiem 39

Es apzinos, ka daudzi plašsaziņas līdzekļi nepublicēs manu vēstuli, jo ir mantiski ieinteresēti tajā, ko es kritizēju. Arī saprotu - ja daļa plašsaziņas līdzekļu šo vēstuli tomēr publicēs, pret mani var izskanēt meli un agresija. Tomēr uzskatu par savu pienākumu paziņot par to, ko redzu. Es nekandidēju Rīgas dmē, tāpēc mans aicinājums nav politiska reklāma. Un runa tajā būs tieši par Rīgas vēlēšanu kampaņu.

Cilvēki, atveriet acis!

Manā – profesionāla psihologa un speciālista apziņas manipulācijas jomā – skatījumā Šlesera kunga kampaņa pārsniedz parastās politiskās reklāmas robežas. Tā vairāk līdzinās iedzīvotāju zombēšanai totalitāro sektu vai Gēbelsa propagandas gaumē. Tās pazīmes ir manipulācija ar apziņu, kategoriskums, viennozīmīgums, sarežģīto problēmu melnbalta uztvere, kā arī nemitīga apšaubāmo faktu pasniegšana skaidru patiesību veidā.

Apgalvojumi «Es kā nākamais mērs...» stilā pēc savas būtības ir zombēšana (pasaki cilvēkam tūkstoš reižu, ka viņš ir suns, un tūkstoš pirmajā viņš sāks riet). Ja to vērtēt racionāli, šī ir klaja necieņa pret vēlētāju. Viņam tiek pateikts, «kas ir saimnieks», aizmirstot, ka šis jautājums līdz vēlēšanām paliek pilsoņu ziņā. To pašu var teikt par paziņojumu kandidāta avīzē: «Mana dome strādās...». Kas ļāva Šleseram norādīt, kā strādāt citu partiju deputātiem?

Piedodiet, ja kaut ko sajaucu, Šlesera kungs, bet man šķiet, ka dome pagaidām pieder nevis jums, bet gan rīdziniekiem. To, kā strādāt citu partiju deputātiem, viņi lems, pirmām kārtām, kopā ar saviem vēlētājiem. Un balsot viņiem vajag pēc sirdsapziņas un iedzīvotāju labā, nevis tā, kā pateiks Šlesers vai kāds cits. Ja Šlesera projekti sakritīs ar citu partiju vēlētāju gribu, tie var atbalstīt viņa priekšlikumus. Bet, ja kādi lēmumi būs pretrunā ar tiem, nekāds Šlesers, kaut vai mērs būdams, nav tiesīgs norādīt citiem deputātiem, kā strādāt.

Viņš manipulē arī ar rīdzinieku domām par balsošanu, ievēlot Rīgas mēru. Patiesībā pēc likuma rīdzinieki neievēlē mēru. Tie ievēlē partiju. To pašu partiju, kas daudzkārt bija valdībā. Pēdējo valdību, bankrotējušo un kaunpilni demisionējušo, arī vadīja viņa «komandas» pārstāvis Ivars Godmanis.

Reālais tā saucamais «Šlesera komandas» reitings – 1,7 procenti (februāris, SKDS), kopā ar Latvijas ceļu. Tā vērtēja šīs komandas darbu vēlētāji pirms milzīgas sabiedrisko attiecību kampaņas sākšanas. Bet «30 procenti par mēru Šleseru» ir ģeniālā PR tehnoloģiju meistara reitings (nesaucu viņu vārdā – kā cilvēku un profesionāli es viņu cienu), nevis Šlesera nopelnu sabiedrības priekšā vērtējums.

Pašlaik cilvēki ar izskalotām smadzenēm, balsojot par «mēru Šleseru», faktiski reanimē bankrotējušos Pirmo partiju/Latvijas ceļu. Tos, kuri līdzās citām valdošajām partijām ir atbildīgi par to, kas pašlaik notiek valstī. Šlesers kliedz, ka prasīs no savējiem īpašu darbu. Gribas pajautāt, kas tad agrāk viņam traucēja?

Pielipšana pie pagātnes autoritātēm – piedodiet, bet citādi nevaru izteikties – arī nav nekas cits kā manipulācija ar apziņu. Vēlētāja apziņā Šlesers kļūst līdzīgs patiesi izcilajam cilvēkam Džordžam Armistedam. Bet starpība starp viņiem ir tāda, ka Armisteds bija pilsētas galva ilgus gadus un ar darbiem pelnīja šādu vērtējumu no pateicīgiem rīdziniekiem. Šlesers turpretī vēl nevienu dienu nav bijis mērs, un analoģisko vērtējumu liek sev pats. Pats nolēmu, ka esmu tāds pats kā Armisteds, pats par to arī kliedzu. Ja padomā, izskatās sliktāk nekā Brežņevs ar viņa ordeniem. Tam vismaz bija cienījams vecums...

Pašlielīšanās – galvenā šīs jaunā «pestītāja» kampaņas sastāvdaļa. Ko vērts tikai viņa raksta virsraksts priekšvēlēšanu avīzē «Es pacelšu Rīgu. Es pacelšu Latviju!». Tajā pat rakstā es uzzināju, kā tiek piesaistīti investori Zviedrijas pilsētai Tamperei. Un nav svarīgi, ka Tampere – ir pilsēta Somijā (kļūdu var novelt uz korektoru). Galvenais skaļi pasludināt: «Es zinu visu!».

Psiholoģijā tiek uzskatīts: kad cilvēks nodarbojas ar klaju paša slavināšanu, zem tā bieži slēpjas nopietni personības kompleksi. Ikvienam no mums atradīsies virkne labu darbu, bet tas nenozīmē, ka par tiem būtu jākliedz Arēnā Rīga. Palīdzēt izdarīt operāciju skolotājai, protams, ir cēli, bet kad par to stāsta visai pasaulei...

Var tikai priecāties, ka Šlesera kungs vēl nav pasludinājis sevi par apustuli, kā to dara viņa labs paziņa, bet būtībā politiskais partneris Aleksejs Ļedjajevs.

* Psihologs, Totalitāro sektu apkarošanas komitejas līdzpriekšsēdētājs