Pretēji iepriekš izskanējušajai informācijai, ka Latvijas Pasts (LP) šo gadu noslēgs ar miljonu latu lieliem zaudējumiem, jaunā pasta vadība uzskata, ka šogad varēs strādāt ar zaudējumiem līdz 100 000 latu apmērā. LP valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss, kas šajā amatā stājās tikai oktobra beigās, trešdien intervijā Latvijas Radio atzina, ka zaudējumu apmērs būs atkarīgs arī no tā, cik čakli iedzīvotāji rakstīs vēstules un apsveikumus, taču decembris tradicionāli pastam no ieņēmumu viedokļa bijis labākais mēnesis.
Lai gan pilnīgi precīzi pateikt zaudējumu apmēru nav iespējams. A.Veiss pauda pārliecību, ka tas nebūs miljons, bet gan tuvāk nullei, zem 100 000 latu.
Stāstot par LP attīstības plāniem, viņš teica, ka neviens tarifs netiks palielināts, pat par pensiju piegādēm, lai gan,samazinoties šī pakalpojuma saņēmēju skaitam, apjoms ir strauji nokrities un LP būtībā šis pakalpojums vairs nav rentabls. "Samazināt tarifus būtu lieliski, bet tam mēs neesam vēl gatavi," piebilda LP vadītājs.
Arī nodaļu skaits tiks samazināts tikai saskaņā ar jau iepriekš plānoto un apstiprināto, proti, par gandrīz 100 nerentablajām nodaļām. Rudenī slēgtas aptuveni 60 šādas nodaļas, un šo procesu plānots pabeigts nākamā gada pirmajā ceturksnī. Kopumā LP nodaļu skaits palikšot virs 600. A.Veiss pieļāva, ka atsevišķos gadījumos varētu būt mobilās pasta nodaļas, kur noteiktā laikā un vietā varēs saņemt pasta pakalpojumus.
LP valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka pasta rīcībā nav informācijas par Pasta banku, tās attīstību, plāniem, nav arī nekādu līgumisku attiecību - ne juridisku, ne finansiālu - ar Pasta banku. Tā 100% pieder SIA Mono, kas tika piesaistīta kā stratēģiskais partneris Pasta bankas projektā, lai varētu uzturēt nerentablās pasta nodaļas.
Kā jau vēstīts, valdība konceptuāli atbalstījusi līguma laušanu ar Mono. LP pats apņēmies attīstīt nodaļas.
A.Veiss intervijā teica, ka par iespējamo miljonos mērāmo kompensāciju līguma laušanas gadījumā lasījis presē, taču ne sarunās ar Mono, ne arī dokumentāli LP rīcībā šādas informācijas neesot. Tam arī, viņaprāt, nav juridiska pamata. Pēc viņa teiktā, tikpat lielā mērā arī LP būtu tiesības prasīt savu zaudējumu atlīdzināšanu par projekta nerealizēšanu paredzēto 90 dienu laikā kopš līguma noslēgšanas 2008.gada decembrī.
LP zaudējumos var ieskaitīt zaudējumus no pasta nodaļām, kuri visā šajā laikā turpinājās un kurus bija paredzēts novērst, nododot nodaļas stratēģiskajam investoram, kā arī ieguldījumu meitas kompānijā, teica LP vadītājs. Savukārt zaudējumi, ko grūti aprēķināt, ir zaudētais laiks, neziņa, zaudētā konkurence un klienti.
Kā teica A.Veiss, meitas uzņēmuma pamatkapitāls ir 120 000 latu, no kuriem 80% ir LP ieguldījums. Lēmumu par to, kā rīkoties ar meitas kompāniju, būšot jāpieņem tuvākajā akcionāru sapulcē. Saskaņā ar sadarbības līgumu, to laužot, LP jāpiedāvā partnerim atpirkt akcijas par nominālvērtību, tas ir 24 000 latu.
Kā iemeslu tam, ka sadarbība ar Mono neizdevās, LP vadītājs minēja to, ka noteiktajā laikā pusēm neizdevās vienoties par finanšu nosacījumiem - tarifiem, komisijām, cenām. Sarunu process un protokli liecinot, ka puses ir par kaut ko vienojušās, pēc tam atkal atgriezušās atpakaļ un pārskatījušas lietas, par kurām ir vienojušās, taču beigās katra puse palika pie sava komisijas procenta. Pēc LP vadītāja teiktā, gadījumā, ja projekts būtu rentabls un izdevīgs stratēģiskajam partnerim, tas būtu sagādājis zaudējumus LP, un otrādi.
Pievieno komentāru