Politiskie ierēdņi

Iespējamā pensiju samazināšana vēl nebija apspriesta ar premjeru, bet par šo ieceri jau ziņoja mediji. Vēl pirms valdība bija sākusi apspriesties, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs informēja žurnālistus par plāniem veikt jaunu skolotāju algu cirpienu.

Dienā, kad valdība sprieda par izšķirošajiem budžeta samazinājumiem, tika nopludinātas ziņas par jaunu nodokļu plāniem. Lai arī daļa šo ieceru tika īstenotas, aizvien skaļāk tiek jautāts, kam bija izdevīgi radīt papildu apjukumu sabiedrībā, vēl pirms lēmumu pieņemšanas publiskojot šīs ziņas.

Neoficiāli norādīts augstu IZM un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu virzienā. Viņu saistība ar vienu politisko partiju — Tautas partiju (TP) — raisījusi diskusijas par to, cik lielā mērā augsti ierēdņi var būt saistīti ar politiku. Nākamnedēļ Valsts prezidents plāno izteikt savas ierosmes šajā jomā.

TP jau kopš dibināšanas

"Ik pa laikam ticis runāts, ka kāds no valsts sekretāriem ir bijis saistīts ar partijām, bet tas nekad nelīda ārā tik uzkrītoši kā šobrīd," saka augsts ierēdnis, kurš nemin savu vārdu. Visbiežāk kā politizētos ierēdņus min IZM valsts sekretāru Mareku Gruškevicu un FM valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski. Ne viens, ne otrs nekad nav slēpuši savu saikni ar TP — abi piedalījās tās dibināšanā. M.Bičevskis rakstīja partijas statūtus, bija viens no pirmajiem TP jauniešu organizācijas vadītājiem.

Jau tolaik viņš parādīja sevi kā spējīgu vadītāju un tāpat kā tagadējais TP līderis Mareks Segliņš tika uzskatīts par vienu no partijas dibinātāja Andra Šķēles protežētajiem jaunajiem censoņiem. "Šķēle pamanīja, kam actiņas deg, man tās deg joprojām," atminas M.Bičevskis. Brīdi pastrādājis Saeimā par konsultantu un aizstājis uz ministru darbības laiku deputātu mandātus nolikušos partijas biedrus, M.Bičevskis tomēr izvēlējās ierēdniecību.

M.Gruškevics, kurš IZM strādā jau desmit gadu un sāka karjeru ministrijā kā vecākais referents, pēdējos mēnešos visbiežāk nokļuvis presē, jo nepārtraukti konfliktējis ar ministri Tatjanu Koķi (ZZS). Gan viena, gan otra puse neslēpj, ka viens no nesaskaņu iemesliem ir atšķirīga pieeja darbam. M.Gruškevics noraida, ka tas notiktu politisku motīvu dēļ. "Viņš ir kompetents, racionāli domājošs, taču traucē viņa nevēlēšanās strādāt vienotā komandā," saka T.Koķe. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un TP līderiem bijušas sarunas par M.Gruškevica darbu, taču rīcība nav sekojusi. "Situācija būtu jānormalizē, vai nu kādam jāaiziet, vai jāsalabst. Šobrīd tas ir dziļi populistiski un truli," saka ZZS līderis Augusts Brigmanis.

Ministrei tuvu stāvoši cilvēki stāsta, ka M.Gruškevics dažkārt tīši sabotē T.Koķi. M.Gruškevics, jautāts, kādēļ īstenojis augstam ierēdnim neraksturīgu rīcību — vēlu vakarā apzvanot žurnālistus un nopludinot informāciju, ka tiks samazinātas skolotāju algas, atbild, ka domājis par nozares saglabāšanu.

Bičevskis noliedz politizāciju

M.Bičevskis tiek minēts kā viens no kompetentākajiem un zinošākajiem menedžeriem. "Viņš bija ļoti labs valsts sekretārs, daudz ko kopīgi izdarījām," saka bijusī tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL). Viņa gan atzīst, ka bijušas lietas, kuras viņš darījis, vadoties pēc "stāvu augstāk" dotiem rīkojumiem.

M.Bičevska un viņa cilvēku virzienā raidīti pārmetumi, ka piemēram, priekšlaikus, atklātībā nonāca ziņas par pensiju samazināšanu. FM valsts sekretārs noraida jebkādu līdzdalību nopludināšanā.

Tiesa, ir virkne gadījumu, kuros pieredzējušais ierēdnis izrādījis sev netipisku vilcināšanos. Piemēram, uz kārtējām sarunām ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu par starptautiskā aizdevuma piešķiršanu viņam bija jāierodas ar premjera prezentāciju. Taču, ierodoties uz sarunām, atklājies, ka no FM tā nav atsūtīta. Īsi pirms tam, kad aprīlī Rīgā ieradās ERAB prezidents, lai vienotos, ka ERAB kļūst par Parex akcionāru, FM ieteica atcelt šo vizīti. Kā iemesls tika minētas nepilnības līgumā. Parex bankai izšķirīgā vizīte tomēr notika.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) komentāros par savu valsts sekretāru ir skops: "Sekretārs strādā. Sadarbība ir lietišķa un konstruktīva." Jaunā laika iekšienē tiek atzīts, ka it īpaši intensīvajā budžeta veidošanas laikā pieredzējušais M.Bičevskis ir bijis neatsverams palīgs E.Repšem. "Ministriju vada Bičevskis," saka premjeram Valdim Dombrovskim (JL) tuvu stāvošs padomnieks. Ne tikai M.Bičevska, bet arī citos gadījumos tieši valsts sekretāri nereti ir īstie ministriju vadītāji. Viņi atšķirībā no ministriem, kas nāk un iet, parasti strādā ilgāk, pārzina jomu un izveido sev lojālu cilvēku loku. Tā kā ministriem nereti noteiktajā sfērā nav pietiekamas kompetences, viņi uzaudzē varu, un tāpēc partijām var būt izdevīgi ar tām saistīti ierēdņi.

***

Citu valstu pieredze

Lielbritānijā augsta ranga ierēdņiem ir ieteikts atturēties no amatu ieņemšanas politiskās organizācijās. To skaidro ar iespējamo partiju interešu un nacionālo jautājumu saduršanos. Noteikti arī ierēdņu darbības ierobežojumi priekšvēlēšanu kampaņu laikā.

Zviedrijā nav likuma, kas noteiktu ierēdņu politisko darbību. Taču ir stingras tradīcijas un paražas, kas nosaka, ka ierēdņiem būtu jāatturas no politiskās darbības.

Lietuvā augstākā ierēdniecība ir politiski iecelta.

***

Nepaklausīgākos valsts sekretārus var aizrotēt

Kā viens no tūlītējiem "politizēto ierēdņu" jautājuma risināšanas variantiem tiek minēta ministriem neērtāko valsts sekretāru aizrotēšana. To, ka šāda ideja pastāv, atzīst Jaunā laika (JL) vadība. Tiesa, pagaidām tas nav apspriests ne ar citiem koalīcijas partneriem, ne pašiem valsts sekretāriem.

Viens no pirmajiem, kas varētu tikt rotēts, būtu Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP). Tiesa, ne pats sekretārs, ne izglītības ministre Tatjana Koķe par šādu iespēju nevēlējās runāt. JL vadītāja Solvita Āboltiņa un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) pieļāva, ka M.Gruškevicam atrastos darbs Iekšlietu ministrijā, kam stāv priekšā Policijas akadēmijas likvidēšana. Pagaidām netiek runāts par M.Bičevska iespējamo rotēšanu, taču neoficiāli izskanējis arī Veselības ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa vārds. Viņš no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) uz ministriju pārnāca strādāt laikā, kad ministra amatu ieņēma bijušais PVD šefs TP biedrs Vinets Veldre.

Premjera Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne gan uzsver, ka iespējamā valsts sekretāru rotācija ir tikai sākotnēja ideja, kas varētu "izraisīt arī citu koalīcijas partiju viedokļus".

Nākamnedēļ ar rosinājumu veikt grozījumus likumā, kas skaidrāk noteiktu augstāku ierēdņu saistību ar politiku, grasās nākt klajā Valsts prezidents. Kā stāsta viņa padomniece Sandra Kukule, domas dalās par valsts sekretāriem nosakāmajiem ierobežojumiem. Vieni uzstāj, ka viņiem būtu jāaizliedz ieņemt amatus partijās, citi — ka augstākie ierēdņi nevar būt partiju biedri. Varētu arī noteikt, ka turpmāk ierēdņiem, kas nolemj piedalīties vēlēšanās, kampaņu laikā būtu jāatsakās no sava amata pildīšanas.