Trešdien Ventspils apmeklējuma laikā Latvijas prezidents Valdis Zatlers satikās ar Ventspils tirdzniecības ostas kompāniju grupu vadītājiem un Baltijas Asociācijas Transports un Loģistika vadību. Lielāko Ventspils ostas kompāniju vadītāji pastāstīja prezidentam par pamatproblēmām, kuras traucē harmonisku nozares attīstību.
Pēc tranzīta nozares pārstāvju domām patlaban ir nepieciešama saskaņota visu tranzīta struktūru savstarpējā darbība, kura nosaka Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju. Pirmkārt, dzelzceļa un privāto stividoru kompāniju darbību. Savādāk Latvijas tranzīts neizdzīvos krīzes apstākļos, un pēdējie notikumi ar kālija sāls tranzītu ir spilgts pierādījums.
Tranzīta biznesa pārstāvji arī atzīmēja, ka praksē valsts monopola dzelzceļa pakalpojumu tarifi tiek noteikti vienpusējā kārtībā pēc principa „cik gribam”. Šādos apstākļos ostas kompānijas ar mērķi saglabāt klientus un kravu bāzi ir spiestas veidot savu tarifu politiku pēc atlikuma principa, kas nedod iespēju nodrošināt rentablu darbību un ostas terminālu attīstību.
„Mēs nelūdzam atlaides, mēs uzskatām, ka dzelzceļa pārvadājumu tarifu veidošanas procedūrai jābūt caurspīdīgai un saprotamai visiem tranzīta nozares dalībniekiem. Mēs esam gatavi sniegt savus priekšlikumus par caurspīdīgas un saprotamas dzelzceļa pārvadājumu tarifu struktūras izveidošanu”, - paziņoja AS Ventspils Grain Terminal valdes priekšsēdētājs Vlads Šafranskis.
Ventspils tirdzniecības ostas grupas pārstāvji arī atzīmēja, ka Latvijas likumdošana komercdarbības ekoloģiskās drošības regulēšanā ir nepilnīga. Ekoloģisko prasību izpildes kontroles normas nav sinhronizētas ar spēkā esošo Eiropas Savienības likumdošanu, kā rezultātā valsts un pašvaldības struktūras dublē viena otru. Normatīvie akti, kas reglamentē ekoloģijas aizsardzības jautājumus, ir tik nekonkrēti, ka jebkurš augsti stāvošs, korumpēts ierēdnis savu iegribu dēļ var ilgi bremzēt un apdraudēt investīciju projektus ekoloģiskas pseidobīstamības dēļ. Mēs par to esam pārliecinājušies pēc savas pieredzes.
Šobrīd likumdošana, kas izstrādāta deviņdesmitajos gados un regulē brīvostas vadību, ir būtiski novecojusi un vairāk neatbilst caurspīdīguma un prognozējamības normām. Par piemēru kalpo periodiskās nesaskaņas starp investoriem, kuri ir gatavi ieguldīt nozīmīga apjoma līdzekļus ostas infrastruktūrā, un ostas vadību, kura atrodas monopolstāvoklī un faktiski neatskaitās nevienam. Objektīvi šī sfēra ir pilnīgi neparedzama investoriem ilgtermiņa investīciju drošības ziņā un raksturojas ar vienu no visaugstākajām korupcijas riska pakāpēm valstī no valsts ierēdņu puses. Ņemot vērā to, ka mums ir visbagātākā pieredze ostu darbībā, esam gatavi sniegt ieteikumus precīzai Brīvostas funkciju nodalīšanai no privātsektora tiesībām likumdošanas līmenī.
„Mēs esam pārliecināti, ka tranzīta nozare ir viena no Latvijas ekonomikas visdzīvotspējīgākajām nozarēm, kura, atrisinot trīs augšminētās problēmas, spētu harmoniski attīstīties bez valsts atbalsta, dotācijām, subsīdijām vai finansiālas palīdzības”, - rezumēja Baltijas Asociācijas Transports un Loģistika prezidents Jānis Jurkāns.
Uzziņa:
Ventspils tirdzniecības ostas kompāniju grupa ietver virkni sabiedrību, kas darbojas sauskravu pārkraušanas sektorā. Kravu pamatnomenklatūra – akmeņogles, kālija sāls, minerālmēslojumi, graudi, kūdra, metāli, jēlcukurs.
Kompāniju grupas pamatraksturojumi: specializēti termināli akmeņogļu, graudu kravu, minerālmēslu pārkraušanai. Uzņēmumi nodrošina ar darbu vairāk nekā 1000 cilvēku.
Kravu apgrozījums: 9 – 15 milj. tonnu gadā. Finanšu apgrozījums: vairāk nekā 70 milj. latu gadā.
Pievienotā vērtība: līdz 95% jeb vairāk par 65 milj. latu.
Kopējais kompāniju grupas piesaistīto privāto investīciju apjoms Ventspils ostas infrastruktūras attīstībai pārsniedz 100 milj. latu (tai skaitā ārzemju investīcijas no ES, Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas).
Informāciju sagatavoja
Baltijas Asociācija
Transports un Loģistika
Pievieno komentāru