Skatuves telpu teātra izrādei par Francijas varonīgo meiteni un karavadoni Žannu veidoja Ilmārs Blumbergs – toreizējais Latvijas Mākslas akadēmijas pēdējā kursa students. Tas bija viņa diplomdarbs. Kostīmu mākslinieks – Andris Freibergs.
1976. gada III Scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadrinnālē Prāgā izrādes scenogrāfijas skices rotāja izstādes kataloga titulvāku.
Brieduma gados, atskatoties uz paveikto, intervijā žurnālam Studija uz jautājumu, kā radās ideja šai scenogrāfijai, Ilmārs Blumbergs atbildēja: “ (..) ja runā par Žannu d’Ark, tad jebkurai idejai jābūt tik spēcīgai. Teātrī zūd apmēram trešdaļa no tās. (..) Pie idejas veiksmīgas realizācijas ir vajadzīga brīvība. Tad, kad tu esi jauns, tu esi daudz brīvāks par citiem, vecākiem cilvēkiem.
Jaunība dod brīvību. (..) man jāsaka, ka idejas realizācijas veiksme ir atkarīga no tavas iekšējās brīvības. Un Žanna d’Ark bija jauna mākslinieka darbs.” (Līga Marcinkēviča. Miljona vērts jautājums vai nenovērtējama saruna ar Ilmāru Blumbergu, www.studija.lv).
Savukārt Normunds Naumanis, vērtējot Ilmāra Blumberga scenogrāfiju izrādei, atzīmējis, ka “1972. gadā viņš beidza Latvijas Mākslas akadēmiju ar izcili novērtētu diplomdarbu (skatuves telpu Krievu drāmas teātra izrādei – A. Upīša Žanna d’Arka) – scenogrāfiju, kuras baltā dēļu aploka (lopu kūts – cīņas arēnas – ideālas telpas – kuba) pakāpeniska piesārņošana, piedrazošana ar visādiem sadzīves mēsliem bija simboliska ugunskura, mocekles sārta kuršanas rituāls. Scenogrāfiju, kas kļuvusi par mūsdienīgās/laikmetīgās mākslas hrestomātisko citātu 20 gadsimta latviešu mākslas vēsturē.” (Normunds Naumanis. Ilmārs Blumbergs // Teātris. – Rīga: Latvijas laikmetīgās mākslas centrs, 2002.)
“Ilmārs Blumbergs bija ļoti īpaša personība Latvijas kultūras kontekstā, viņš bija brīnums, un bija laime dzīvot ar viņu vienā laikā.” (Laima Slava)