1986. gada 26. aprīlī Černobiļas AES avārija pārsteidza Padomju Savienības vadību nesagatavotu. Sākotnēji ziņas par avāriju slēpa. Pirmo oficiālo paziņojumu televīzijā pasniedza kā nenozīmīgu notikumu 27. aprīlī, un tikai ārvalstu spiediena ietekmē vēlāk iedzīvotājus informēja par milzīgo avāriju. Jau 27. aprīlī notikuma vietā strādāja ap 2,9 tūkstošiem cilvēku.
Sākumā Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos iesaistīja AES ugunsdzēsības struktūrvienības, PSRS Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts drošības iestāžu personālsastāvu, PSRS Aizsardzības ministrijas (Kijevas, Karpatu, Baltkrievijas kara apgabali) karaspēka daļas. Vēlāk pievienojās Baltijas kara apgabala civilās aizsardzības karaspēka daļas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī dažādi resori.
Līdz 22. maijam no piesārņotajām teritorijām evakuēja 89,4 tūkstošus cilvēku, dzīves vietu bija spiesti mainīt līdz 135 tūkstošiem cilvēku.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm katastrofas izraisīto seku rezultātā priekšlaikus miruši 170 000 cilvēku.
Avārijas seku likvidācijā pavisam piedalījās vairāk nekā 800 000 cilvēku, 6000 arī no Latvijas, no kuriem vairāk nekā trīs tūkstoši ieguvuši invaliditāti, pārējie dažādā pakāpē zaudējuši darba spējas. Daudziem avārijas seku likvidētājiem pēc 1986. gada dzimušie bērni cieš no dažādām iedzimtām kaitēm. Ap 1500 avārijas seku likvidācijas dalībnieki miruši.
No Latvijas Černobiļas AES avārijas seku likvidācijā piedalījās vairāk nekā 6000 dalībnieki. Pirms gada politiķi deva zaļo gaismu iecerei par īpašas piemiņas zīmes izveidi avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Plānots, ka piemiņas zīmes pakāpeniski tiks pasniegtas pilnīgi visiem AES katastrofas seku likvidētājiem Latvijā.