Vietā starp tagadējo Kronvalda bulvāri un pilsētas kanālu, no K. Valdemāra līdz Miķeļa ielai, apmēram 1 hektāru lielā laukumā uzbūvēja astoņus pagaidu paviljonus, izveidoja koku, krūmu un ziedu apstādījumus, ierīkoja mauriņus, uzstādīja elektrisko apgaismojumu. Izstādē atspoguļoja plašu latviešu kultūrvēsturiskās dzīves panorāmu: astoņpadsmit nodaļās bija izstādīti vairāk nekā astoņi tūkstoši eksponātu no malu malām – tie kā dāvinājumi bija atsūtīti uz Rīgu. Varēja aplūkot un iepazīt latviešu apdzīvoto apgabalu etnogrāfiskās un vēsturiskās kartes, statistikas un antropoloģiskās ziņas par latviešiem, latviešu tradicionālo apģērbu un rotas lietas, liecības par latviešu valodu, izglītību, literatūru, mūziku, teātri un mākslu, priekšmetus, kas raksturoja latviešu saimniecisko darbību – lauksaimniecību, zvejniecību, biškopību, mājrūpniecību un kuģniecību.
Lai sabiedrībai stāstītu un atgādinātu par šo notikumu, aktualizētu mūsdienās nozīmīgos nacionālās identitātes, kultūras un vēsturiskās atmiņas jautājumus, ir tapusi izstāde – veltījums 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajai izstādei.