Lai nodrošinātu frontes apgādi un satiksmi starp Daugavas abiem krastiem, vāciešu sapieri uz Pērnavu evakuētā pontonu tilta vietā divos mēnešos - septembrī un oktobrī - uzbūvēja koka tiltu. Celtniecībai izmantoja daļu no kāda cita frontes vajadzībām celta tilta. Kopnes bija ar mazu nestspēju, tāpēc pa tiltu nekursēja autobusi un tramvaji. Tilts bija paredzēts arī kuģu caurbraukšanai. Tilta vārds bija saistīts ar Hanzas savienības faktiskās galvaspilsētas vārdu. 1924.gadā tilts piedzīvo savu galu. Pavasara palos Daugavā bija radies liels sastrēgums starp Marušku un Salaspili. Ap 10 km lielo ledus masu 5.aprīlī izkustināja armijas sapieri, uzspridzinot vienlaikus četras mīnas, tāpēc milzīgs upes vilnis kopā ar ledu vēlās pa Daugavu uz Lībekas tiltu. Tā kā tilts bija celts steigā, piemirstot par upes hidroloģisko apstākļu izpēti, ledus lauzēji bija novietoti nepareizā leņķī. Straume tos salauza citu pēc cita, aiznesot Daugavas labajā pusē tilta pirmo posmu. Stundas laikā uz jūru aizpeldēja 7 kopņu laidumi - divi no tiem nosēdās pretī Baltajai baznīcai, pārējie klejoja starp Carnikavu un Mērsragu, traucējot zvejot un kuģot. No tilta saglabājās tika daži tilta posmi kreisajā Daugavas krastā. Reizē ar tiltu tika sarauti arī telefona, telegrāfa un elektrības augstsprieguma vadi Pārdaugavā, kurus salaboja vienas dienas laikā. Bet 1924.gadā vietā tapa Rīgas pontonu tilts.
Lībekas tilta septiņi gadi
Lībekas tilts pāri Daugavai bija no 1917. līdz 1924.gadam. Kaut arī tilts bija tikai septiņus gadus, par tā eksistēšanu liecina kaut vai L.Laicena dzejolis Uz lielā Lībekas tilta krājumā Ho-Tai (1922). Kas tad bija šis tilts? 1917.gada rudenī, kad krievu armija Pirmā pasaules kara laikā atkāpās no Rīgas, tika saspridzināti abi dzelzs tilti, gan vecais, gan jaunais.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.