Pieaugušo armija

» Nonācis tur, viņš iestājās Francijas ārzemnieku leģionā. Savukārt par šo struktūru dzirdētas dažādas leģendas: gan kā jaunas dzīves un jaunu iespēju vietu, gan asinsnaudas peļņas avotu. Cik no tā ir patiesība, tagad Aleksandrs zina stāstīt pats, jo leģionāra statusā nodienējis jau sešus gadus. Kā notiek uzņemšana, kur ir jādodas, kam jāgatavojas? Uzņemšanas punkti atrodas visās lielākajās Francijas pilsētās. Katru nedēļu tajos piesakās simtiem cilvēku. Liela daļa no viņiem nenokārto iestājpārbaudījumus. Testos pārbauda psihisko, fizisko stāvokli - prāta spējas un veselību. Ja uz jautājumu «Kādēļ esat ieradies dienēt?» atbildēsiet: «Man patīk karot, armija ir man asinīs», būs skaidrs, ka esat nevis potenciāls leģionārs, bet gan pacients. Droši varat teikt, ka esat te, lai pelnītu, - atklāta un normāla atbilde. Ļoti svarīgi apzināties, ka šie testu rezultāti ietekmēs jūsu karjeru, peļņu, intereses, brīvību šajā armijā. Intervijas, pārbaudes ilgs aptuveni trīs nedēļas. Šajā laikā paralēli arī strādāsiet. Jums par to maksās. Tādēļ pat neveiksmes gadījumā jums būs nauda, par kuru atgriezties Latvijā. Tā taču var labi pelnīt, strādājot testu laikā vien. Faktiski daudzi ar to arī nodarbojas. Ja ir veiksmīgi nokārtoti testi, tiek parakstīts kontrakts uz četriem mēnešiem, kurus cilvēks pavadīs mācībās. Daudzi izmanto iespēju, ka pēc četru mēnešu mācību programmas var izstāties no leģiona. Var pierādīt, ka nav patikusi armijas dzīve, un kontrakts būs lauzts. Tādu «mēneškaravīru» ir daudz, it īpaši ziemā. Cik liela līdzība ir mācībām ar dienestu? Instruktori vēro jūsu morālo izturību. Tādēļ šo četru mēnešu laikā jums piedāvās veikt dažādus, pat neiespējamus uzdevumus. Provocēs, lai dotu pilnīgu ainu par leģionāra dzīvi. Tas tādēļ, lai tie cilvēki, kas ir nākuši meklēt šeit romantiku, iepazīst īstenību. Neviens un nekad jums atklāti nelūgs aiziet - ja nebūsiet tam gatavs, sapratīsiet pats. Kas notiek pēc mācību programmas apgūšanas? Ja esat pārliecinājies, ka Franču ārzemnieku leģions ir tieši tas, ko jūs vēlaties, parakstāt jaunu kontraktu uz pieciem gadiem. Tas ir nopietns solis, jo pārtraukt to nav iespējams. Jūs norīkos vienā no desmit pulkiem. Seši atrodas Francijā, viens - Korsikas salā, viens - Džibuti Āfrikā, vēl Taiti (Klusajā okeānā) un Gajanā Dienvidamerikā. Automātiski tiek atvērts konts bankā, kurā jūs saņemat visu naudu, ko esat nopelnījis četros mēnešos. Leģionāra alga ir 6400 franku, tas ir aptuveni 600 latu. Dodoties dienēt ārpus Francijas, alga divkāršojas. Mācību laikā ir liegts pamest mācību vietu, bet pēc mācību pabeigšanas ir normēts darba režīms un parādās brīvais laiks. Franču valoda. Kādā līmenī tā ir jāzina? Stājoties tā nav jāzina. Labi, ja zina angļu, vācu vai krievu. Pēc paša izvēles tests var notikt vienā no tām. Jau vēlāk jūs sapratīsiet, ka, iemācoties franču valodu, paveras vairākas jaunas iespējas. Vai leģionā ir daudz cilvēku no bijušajām PSRS valstīm? Pirms sešiem gadiem, kad tur ierados, šis skaits bija ap 15%. Tagad tas ir trīskāršojies, vismaz 40%. Es domāju gan poļus, gan krievus, gan bulgārus, gan igauņus, gan lietuviešus - visus tos, kas vairāk vai mazāk runā krievu valodā. Vai mēdz būt dezertieri, kādas sankcijas ir pret viņiem? Tādu ir maz. Visi potenciālie dezertieri atbirst jau pēc mācībām, vienkārši - neparaksta kontraktu. Agrāk šos cilvēkus meklēja, tagad tas nav vairs tik stingri. Protams, tiek paziņots policijai, tad 40 dienas meklē. Ja dezertieri notver, atgriež leģionā. Augstākais sods būs četrdesmit dienas, kurās karavīrs veiks dažādus palīgdarbus, bet tad tiks laists mājās. Esmu dzirdējis, ka leģions ir lieliska vieta, kur slēpties noziedzniekiem. Jā, agrāk leģionu neinteresēja cilvēka pagātne. Tā bija slēgta organizācija. Ja kāda iestāde, tajā skaitā interpols, pieprasīja datus par kādu kareivi, viņiem tika atteikts. Taču pirms četriem gadiem visas Francijas armijas ieguva profesionālu armiju statusu. Tagad, ja kādam ir problēmas ar interpolu, Franču leģions neglābs. Bet noteikti ir cilvēki ar kriminālu pagātni... Jā, tādu ir daudz. Saprotu, uz ko jūs vedināt. Ģedovšķinas tur nav. Ir daudz atšķirību starp regulāro armiju un Franču ārzemnieku leģionu. Vienā ir jaunatne. Es uzskatu, ka šādā vecumā ir pārejas periods - cilvēks mēģina pierādīt sevi, nostabilizēties dzīvē. Savukārt leģionā ir pieauguši vīri, kuriem neko vairs nevajag pierādīt. Kautiņš vai pavēles nepildīšana tiek ierakstīta jūsu personīgajā lietā. Tam sekos sods un nākotnē tas var ietekmēt lēmumu par Francijas pilsonības piešķiršanu. Neviens domājošs cilvēks nevēlas šādu konfliktu. Kādi ir sadzīves apstākļi leģionā? Francija ir bagāta valsts, līdz ar to Franču ārzemnieku leģions ir bagāta armija. Ēdiens ir labs. Dzīvoju telpā, kurā mīt vēl trīs cilvēki. Ir istabas, kurās dzīvo seši. Telpas ir ļoti labas, viss ir tīrs. Ir ledusskapis, ērtības. Savā ziņā to var salīdzināt ar kopmītni. Kā jūtaties, apciemojot Latviju? Labi. Patiesībā Aleksandrs bija ieradies Latvijā, lai kārtotu dokumentus par atteikšanos no Latvijas pilsonības un vēlāk saņemtu Francijas pilsonību. Līgums ar leģionu beidzas pēc gada, un viņš nolēmis to nepagarināt - aiziet no armijas. Pēc atgriešanās no dienesta Francijas ārzemnieku leģionā viņu nevarētu iesaukt Latvijas armijā. «Cilvēki, kas dienējuši citu valstu armijās, vairs nav mūsu kontingents,» paskaidro Rīgas militārā dienesta pārvaldē.