Leģendārais diriģents, profesors un komponists Leonīds Vīgners ir slavens ne tikai ar sava talanta māksliniecisko vērienu, bet arī ar to, ka viņš bija viena no šerpākajām personībām latviešu mūzikas vēsturē. Leģendārais Maestro, kuram 9. novembrī apritētu 110 gadu jubileja, ierakstījies mūsu mūzikas vēsturē ar nesaudzīgi asiem, dzēlīgi trāpīgiem un brīžiem visai pikantiem aizrādījumiem, kurus viņš veltīja gan saviem studentiem Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (tagad – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā), gan viņa vadīto orķestru mūziķiem, kuri mēģinājumos bieži dabūja trūkties. Taču Vīgnera mērķis nebija aizvainot vai pazemot. Skarbums un raupjais tiešums bija viņa ierocis cīņā par augstiem mūzikas ideāliem.
Daži no Vīgnera izteicieniem, kas nav zuduši laikam:
- Visi ir ģēniji. Tikai stulbi ģēniji.
- Es absolūti nesaprotu, kāpēc koris nevar ar roku dziedāt!
- Šoreiz bija šķērsām. Bet tāpat labi skanēja.
- Tas pašreiz nav koncertam, bet ierakstam – spēlēsim pareizas notis.
- Latviskums nenozīmē trallināšanu.
- Diriģents nav glābšanas riņķis, bet pieturas punkts. Ja diriģents neelpo, arī koris nevar elpot.
- Otrais trombon – es jums novēlu, lai jūsu bērēs tā spēlē!
- Sakiet, lūdzu, jūs tagad tā spēlējat pēc konservatorijas? Es rīt pat došos turp, nožņaugšu rektoru un pieprasīšu, lai jums atņem diplomu!
Visu pierakstītos krāsainos Leonīda Vīgnera izteicienus meklējiet 17.novembra žurnālā SestDiena!
Bambaks
Bambaks
Edge