Kādreiz pirms kinofilmām, ko skatītāji devās skatīties uz kinoteātri, reklāmu vietā rādīja kinohronikas par aktuālajiem notikumiem, sasniegumiem. Fonā klusi tarkšķēja kinoprojektors, šad tad saplīsa kinolente, un tad skatītāji neapmierināti svilpa un rībināja kājas... «Vieniem kinohronikas ir nostalģija, citiem - jaunatklāsme,» saka Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante. Brīvajā laikā viņa labprāt skatās biogrāfiskas un vēsturiskas filmas, bet darbdienas pēdējā laikā pagājušas, intensīvi skatoties Latvijas kino.
Arhīvā ir uzkrāts nozīmīgs mūsu valsts vēstures audiovizuālais dokumentējums par cilvēkiem un politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm Latvijā no 1910. gada līdz pat mūsdienām. Pagājušajā gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, arhīva darbinieki kopā ar kinozinātnieku Agri Redoviču un Kinogaleriju organizēja lekciju ciklu ar kinohronikām par Rīgu. «Radās turpinājums - vest un rādīt kinohronikas arī uz citām pilsētām,» par bezmaksas kinolektoriju sēriju Nepārejošā Latvija. Salas laika upē stāsta D. Bušante. «Meklējām sadarbības partnerus. Atsaucās Rēzekne, Ventspils, Cēsis, Jūrmala, Valmiera un Jelgava. Par šīm pilsētām ir uzkrāts bagātīgs filmējumu klāsts - no pirmajiem neatkarīgās valsts gadiem, aptverot nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas periodu, līdz pat neatkarības atjaunošanai. Un tas nekas, ka nav vairs kinoteātru, jo oriģinālās lentes līdzi nevedam. Hronikas ir visbiežāk pieprasītais materiāls, tāpēc tās jau ir digitalizētas,» skaidro D. Bušante.
Uz pirmo kinolektoriju septembra sākumā Rēzeknē bija ieradušies apmēram 40 interesentu. D. Bušante gan mazliet ir izbrīnīta, ka tie nebija jaunieši. «Nāca tie, kas ar kino starpniecību vēlējās atgriezties pagātnē. Pasākumā izskanēja komentāri, kad tika atpazīti cilvēki, vietas, ar lektoru Agri Redoviču veidojās interesanta diskusija.» Kinolektoriju programmu pamatā izmantoti unikāli XX gs. 20.-30. gadu kinožurnāli Latvijas filmu hronika, Latvijas skaņu hronika un dokumentālās filmas, kuras radījuši tā laika pazīstamākie Latvijas hroniku un filmu veidotāji Arnolds Cālītis, Jānis Sīlis, Mārtiņš Lapiņš, Eduards Kraucs u. c. Pilsētu dzīves norises plaši un daudzpusīgi atspoguļo kinožurnāli Padomju Latvija, Māksla, Pionieris, Sporta apskats, Latvijas hronika, Pastarītis un citi. Pilsētu atklāsmei veltītas arī Rīgas kinostudijas, Rīgas dokumentālo filmu studijas, Telefilma Rīga veidotās dokumentālās filmas, kuras ar savdabīgāku kino izteiksmes līdzekļu valodu papildina kinohroniku koncentrēto sižetisko skatījumu.
Šodien, 24. septembrī, kinolektorijs notiks Ventspils bibliotēkā. Tajā vislielākā uzmanība kinohroniku kadros būs pievērsta Ventspils ostai dažādos laikposmos. Cēsu Centrālajā bibliotēkā 14. oktobrī būs skatāma šai pilsētai veltīta kinoprogramma, kurā varēs redzēt Kārļa Ulmaņa viesošanos Cēsīs 1934. gadā. 13. novembrī plānots kinolektorijs Jūrmalā, 16. novembrī - Valmierā, cikls noslēgsies Jelgavā 18. novembrī. Sīkāk - www.arhivi.gov.lv.