Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija
"Grindeks" savu iespēju robežās domā par jaunu oriģinālzāļu radīšanu, norāda uzņēmuma Pētniecības un attīstības departamenta vadītājs Ilmārs Stonāns

Ir cerības ieraudzīt jaunas, Latvijā radītas zāles

Latvijā ir spēcīga farmācijas nozare, jo ir gan spēcīgas zinātniskās institūcijas, gan spēcīgi uzņēmumi. Tā sakot, ražotāji un zinātnieki viens bez otra nevar pastāvēt. Par to vienisprātis ir Dienas intervētie industrijas un zinātnes pārstāvji, taujāti par savstarpējo sadarbību. Ja viss veiksies labi, laika periodā no 2020. līdz 2025. gadam pacientiem būs pieejams spilgts šīs sadarbības apliecinājums – jaunas sirds un asinsvadu zāles, kas būs pirmais Latvijā jaunradītais medikaments kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.

Trūkst start-up

Viena no spēcīgākajiem līderiem farmācijas zinātnes jomā – Organiskās sintēzes institūta (OSI) – direktors Osvalds Pugovičs atzīst, ka, vērtējot 2015. gadā noslēgto līgumu raksturu, vairums – 46% – ir ar ārvalstu komersantiem no Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm un 38 procenti – ar Latvijas ražotājiem. Pārējie ir sadarbības partneri no ASV, Ķīnas un Krievijas. Tas skaidrojams ar to, ka divi lielākie mūsu farmācijas ražotāji – Grindeks un Olainfarm – pasaules mērogā ir samērā nelieli uzņēmumi, kuru finansiālās iespējas ir mazākas nekā starptautiskajām farmācijas kompānijām.

Turklāt, kā atzīst gan Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš, gan Grindeks Pētniecības un attīstības departamenta vadītājs Ilmārs Stonāns, uzņēmumi pārsvarā strādā ar patentbrīvo zāļu izstrādi un ražošanu, kurā arī notiek lielākā sadarbība ar zinātniskajām institūcijām. Faktiski tas nozīmē, ka tiek ražotas zāles, kurām beidzies patenta termiņš, cenšoties to izdarīt pēc iespējas efektīvi, lēti un kvalitatīvi. Tiesa, Stonāns stāsta, ka Grindeks savu iespēju robežās domā arī par jaunu oriģinālzāļu radīšanu. 

Runājot par sadarbību ar industriju, Pugovičs min vienu Latvijas īpatnību, kas mūs atšķir no citām Eiropas valstīm un īpaši – no ASV. Proti,

Latvijā farmācijas jomā tikpat kā nav start-up, kas, piesaistot riska kapitālu, nodarbotos ar zinātnieku izstrādājumu novešanu līdz aptieku plauktiem. 

"Pirms 20 gadiem jaunu zāļu radīšana bija lielo farmaceitisko uzņēmumu lauciņš, šobrīd pusi rada mazās firmas, parasti, start-up. Piemēram, universitātes profesors savu ideju komercializē tādējādi, ka nodibina start-up un piesaista riska kapitālu. Uzņēmums veic pirmās iestrādes izgudrojuma komercializēšanā, palielinot tā vērtību. Tad uzņēmumu pārdod, jaunais uzņēmums atkal kaut ko paveic, notiek pārdošana, un tā uz priekšu, jo no izgudrojuma radīšanas līdz gatavām zālēm paiet desmit līdz piecpadsmit gadu un investīciju fondi nestrādā tik tālā perspektīvā. Jāsaprot, ka ar katru sekmīgo pētījumu posmu molekulas vērtība pieaug un uzņēmumu var pārdot, šajā ķēdē katrs godīgi saņem savu daļu atbilstoši ieguldītajam un darba pievienotajai vērtībai. Latvijā nav tāda piemēra, ka universitātes profesors vai kāds cits zinātnieks būtu nodibinājis start-up sava izgudrojuma komercializēšanai," stāsta OSI direktors.  

Viņš arī min piemēru par pretvēža preparātu Belinostat, kurš tika piereģistrēts ASV 2014. gadā. "Molekulu mēs uzsintezējām pagājušajā gadsimta 90. gadu beigās. Tātad – 14 gadu bija aktīvs process, lai šo preparātu novestu līdz zālēm. Tur bija iesaistīti vismaz trīs uzņēmumi, kas visi bija ārvalstu start-up, bet viss sākās ar to, ka pie mums vērsās kāds Lielbritānijas profesors, izklāstīja savu ideju par terapeitisko mērķi, norādīja, ka tam vajadzīga atbilstoša molekula, un piesaistīja finanšu investīcijas pētījumiem. Mēs radījām aktīvo molekulu. Tas bija sarežģīts process, bija jākonstruē un jāiegūst vairāki, daudzi analogi. Pēc molekulas radīšanas mūsu tiešais darbs beidzās, jo bija izveidota iestrādne, un tālāk jau to attīstīja riska kapitāla uzņēmumi."
 

Intelektuālā īpašuma aizsardzība

Taujāts par aktuāliem projektiem, Pugovičs min radīto kardioprotektīvo preparātu, kura izstrāde notiek sadarbībā ar Grindeks, kam pieder tā intelektuālā īpašuma tiesības. "2009. gadā, pateicoties valsts pētījumu programmai, tapa ideja par molekulu, kas varētu strādāt līdzīgi kā mildronāts, taču ar citu ķīmisko struktūru. Izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus un kā sadarbības partneri iesaistot Grindeks, OSI veica nākamo pētījumu ciklu. Pēc tam aprobēt attīstības iniciatīvu uzņēmās Grindeks, kas nākamajā plānošanas periodā iesniedza attiecīgu projektu, kurā mēs bijām sadarbības partneri," stāsta OSI direktors. Savukārt Stonāns par jauno sirds un asinsvadu preparātu teic, ka optimistiskā variantā tas varētu aptiekās nonākt 2020. gadā. Taujāts par investīcijām šo zāļu radīšanā, Grindeks pārstāvis gan attrauc, ka tas ir komercnoslēpums. 

Stonāns uzsver, jo vairāk kādām zālēm ir terapeitisko efektu, jo to izstrādes process ir dārgāks – katras terapeitiskās indikācijas pamatotība jāpierāda ar klīniskiem pētījumiem. "Vēlamais laika posms oriģinālu zāļu izstrādei ir līdz desmit gadiem, jo intelektuālā īpašuma aizsardzība ir divdesmit gadi no brīža, kopš pieteikts patents, kas parasti notiek agrīnās izpētes stadijā. Tātad, jo īsāks laiks no molekulas radīšanas līdz gatavām zālēm, jo ilgāka šo molekulu saturošo zāļu patentaizsardzība un otrādi," situāciju skaidro Stonāns. Uz jautājumu, kā no daudzajiem zinātnieku izgudrojumiem izvēlēties to, kuru vērts attīstīt tālāk, viņš bilst, ka viens no galvenajiem kritērijiem ir tā potenciālais komerciālais izdevīgums. Proti, cik komerciāli ienesīgs varētu būt gala produkts – jaunradītās zāles. Tajā pašā laikā Grindeks pārstāvis uzsver, ka savu iespēju robežās uzņēmums atbalsta arī fundamentālo zinātni, kuras pētījumu rezultāti nav ar tūlītēju praktisku izmantojumu. 
 

Esošo zāļu sintēze

Savukārt Lapiņš stāsta, ka Olainfarm strādā patentbrīvo zāļu ražošanas nišā, kurā arī notiek sadarbība ar zinātniekiem. Viņš atzīst, ka ir gana skeptisks par jaunu zāļu radīšanu Latvijā, to pamatojot ar ļoti striktajām prasībām (milzumu veicamo pārbaužu un klīniskajiem pētījumiem), kas prasa investīcijas teju miljarda eiro apmērā. Turklāt, kā uzsver Lapiņš, līdz pēdējam brīdim nevar zināt, vai tiešām izdosies radīt visām prasībām atbilstošu medikamentu.

Var ciest neveiksmi pat pēdējā etapā pēc iztērētiem 900 miljoniem eiro. Līdz ar to pasaules tirgū pilnīgi jaunas zāles parādās samērā reti.

Pārsvarā ražotāji ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē nodarbojas ar jau esošo zāļu attīstīšanu un to ražošanas uzlabošanu. Proti, zāles var ražot ar dažādām vielu sintēzes metodēm, un konkurences cīņā uzvarētājs ir tas ražotājs, kurš konkrēto medikamentu spēj saražot visefektīvāk, viskvalitatīvāk un izmaksu ziņā izdevīgāk.

"Kādreiz remantadīna sintēzes shēma sastāvēja no 24 stadijām jeb manipulācijām, savukārt pašlaik mēs to sintezējam ar triju stadiju palīdzību. Tas, protams, ietaupa resursus un ļauj šo medikamentu ražot par draudzīgāku cenu," skaidro Lapiņš un norāda, ka tieši sintezēšanas metodes ir tā joma, kurā Olainfarm visaktīvāk sadarbojas ar zinātniekiem.

Lapiņš stāsta, ka pēc tam, kad zālēm beidzies patentaizsardzības termiņš un tās var ražot visi ražotāji, galvenais jautājums ir par to, kurš to spēs izdarīt kvalitatīvāk un efektīvāk, iztērējot mazāk resursu. Vēl viens būtisks aspekts ir arī izmantotās vielas tīrības pakāpe, tas, cik daudz tajā ir piemaisījumu. Pie šī procesa pieder arī tas, ka viens un tas pats preparāts ir pieejams gan kā tablete, gan, piemēram, kā sprejs vai ziede. Lapiņš teic, ka ražotāji jaunu zāļu sintezēšanas metodes sāk pētīt vēl tad, kad tām ir patenta noteiktais aizsardzības termiņš, lai, tam beidzoties, jau būtu gatavi tās izmantot praksē. Arī Pugovičs uzsver, ka liela daļa noslēgto līgumu ar uzņēmumiem, tostarp arī ārvalstu pārstāvjiem, ir tieši par kādu zāļu sintezēšanas metodēm.

"Jāteic, ka konfidencialitātes prasības nosaka – kādu konkrētu zāļu sintezēšanas jomā mēs savu risinājumu varam piedāvāt tikai vienam uzņēmumam. Līdz ar to mēs nevaram dot priekšroku Latvijas ražotājam, ja mūs pirmais ir uzrunājis un līgumu noslēdzis kāds ārvalstnieks," klāsta Pugovičs. 
 

Neražo veterinārpreparātus

Savs stāsts ir arī Biomedicīnas pētījumu centram, kas nodarbojas ar bioloģiskajiem preparātiem, piemēram, vakcīnu radīšanu, turklāt ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem domātām. Centra direktors Jānis Kloviņš stāsta, ka veterinārajiem preparātiem ir mazākas drošības prasības, jāveic mazāk klīnisko pētījumu. Līdz ar to izstrāde ir lētāka. Taču, kā atzīst Kloviņš, šajā jomā sadarbība notiek ar ārzemju uzņēmumiem, jo Latvijā nav ražotāju, kas nodarbotos ar veterināro preparātu ražošanu.

Runājot par cilvēkiem domātām vakcīnām, Kloviņš min, ka ir radīta vakcīna pret smēķēšanu, taču process vēl nav nonācis līdz tās izstrādei. Pašlaik aktuālais darbs norit pie vakcīnas, kas domāta Laima slimības novēršanai, izstrādes.

"Mūsu mērķis ir radīt tā dēvēto ekselences centru, kurā mēs paši savām vakcīnām varētu veikt klīnisko eksperimentu procesu. Taču pašlaik tas ir nākotnes, nevis tagadnes jautājums. Vispirms būs laboratorija, kurā paši varēsim testēt dzīvniekiem domātās vakcīnas," savu darbības stratēģiju raksturo Kloviņš. Viņš arī min, ka iniciatori sadarbībai ar uzņēmumiem parasti ir industrijas pārstāvji, kas centrā vēršas ar savu pasūtījumu pēc konkrēta gala rezultāta. 

Jāpiemin, ka visi farmācijas uzņēmumi, arī tie, kas ir mazāki par Grindeks un Olainfarm, pētniecībai un attīstībai atvēl vidēji ap 10 procentu no gada apgrozījuma. Tur ietilpst gan jaunu preparātu radīšana, ja uzņēmumam tas ir aktuāli, gan esošo zāļu sintezēšanas procesi. Aptaujātie farmācijas nozares pārstāvji arī uzsver, ka inovācijas ir neatņemama ražošanas procesa sastāvdaļa, līdz ar to veiksmīga nozares attīstība ir iespējama, tikai uzņēmumiem sadarbojoties ar zinātniekiem un zinātniskajām institūcijām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pasts jāinformē apsaimniekotājam

Gan Rīgā, gan citur Latvijā daudzdzīvokļu māju pastkastītes mēdz atrasties kāpņu telpā, kuras ārdurvis ir aprīkotas ar kodu. Reizēm gadās, ka šī koda nezināšana kļūst par šķērsli pasta piegādei.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses