Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija
Pārtikas preces pircēji pērk intensīvi, bet diemžēl kāpj arī pārtikas cenas

Nevar cerēt uz cenu kritumu

Situācija Austrumeiropas pārtikas ražošanā kļuvusi mazāk saspringta nekā iepriekšējos divus gadus, kad nozare sāpīgāk nekā patlaban izjuta Krievijas noteiktā embargo Eiropas Savienības (ES) ražojumiem sekas, pirmdien vēsta avīzes Diena pielikums Uzņēmēja Diena.

Tie, kuri interesējas par ieguldījumiem biržā, jau vasaras izskaņā varēja vērot investoru sarosīšanos attiecībā uz Lietuvas lielo piena pārstrādes uzņēmumu akciju iegādi. Iemesls šādām ieguldītāju darbībām bija cerības uz kompāniju finanšu rādītāju augšupeju saistībā ar konjunktūras uzlabošanos pasaules piena produktu tirgū, tādējādi ievērojami samazinoties stresam par Krievijas noteiktajiem pārtikas preču importa ierobežojumiem. To, ka situācija kļuvusi labāka, apstiprina arī pašu uzņēmumu ziņas, tomēr patērētājiem tas nozīmē, ka lētāku pārtikas preču, piemēram, piena produktu, laiks palicis pagātnē.

Dārgāks iepirkums

Jautāta par iemesliem, kas veicina produktu cenu pieaugumu veikalos, Latvijas piena pārstrādes flagmaņa Food Union pārstāve Linda Mežgaile atgādina, ka jau septembrī uzņēmums ziņoja par piena iepirkuma cenu palielināšanu. Tobrīd salīdzinājumā ar augustu piena iepirkuma cena tika palielināta par 30%, savukārt patlaban salīdzinājumā ar gada astoto mēnesi tā kāpusi jau apmēram par 50%. Tas saistīts ar globālo pieprasījumu, kas veicina sviesta un piena pulvera cenu palielināšanos.

Uz būtisku piena sadārdzināšanos un tirgus atgriešanos ekonomikas cikla augšupejas fāzē norāda arī a/s Smiltenes piens valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece. Pēc viņas teiktā, piena iepirkuma cena atkarībā no piegādes apjoma kopš pēdējā laika zemākā līmeņa palielinājusies par 30–50%. Vidējā iepirkuma cena brīdī, kad tirgus atradās sava pēdējā laika zemākajā punktā, bija 18 centu litrā, kas tagad pieaugusi līdz 26 centiem. To valstu vidū, kurās pieprasījums būtiski palielinājies, tiek minēta Itālija, tas savukārt veicinājis Vācijas ražotāju eksporta pieaugumu uz šo valsti, turpretim Polijas ražotāji vairāk eksportē uz Vāciju, tādējādi veidojoties pozitīvai reģiona līmeņa ķēdes reakcijai. Ārējo tirgu norises ir labvēlīgas, runājot par jaunām tirgus nišām, un Mūrniece teic, ka uzņēmums piegādā košerētos sierus Izraēlai, sācis mocarellas siera eksportu uz Itāliju, kā arī saldētu biezpiena tortīšu eksportu uz ASV.

Pasaules tendences ietekmējušas arī Latvijas saldumu rūpniecību. Kā stāsta Orkla Confectionery & Snacks Latvija –  tā paspārnē ir arī visiem labi zināmais saldumu ražošanas zīmols Laima – pārstāve Lineta Mikša, galvenie faktori, kas līdz šim ietekmējuši un arī nākamā pusgada laikā varētu ietekmēt cenu izmaiņas, ir cukura, tauku, olu produktu un kakao cenu svārstības. "Kakao un cukura cenu svārstība novērota jau pērn. Lielākās kakao pupiņu plantācijas Rietumāfrikā pagājušajā sezonā cieta liela sausuma dēļ, radot būtisku to deficītu. Arī cukura piegādātāji gan Eiropā, gan citviet pasaulē nespēja nodrošināt visus pasūtījumus. Tādējādi galvenokārt cenas pieaugušas cukura un šokolādes produktiem, jo tos visvairāk ietekmē cukura un kakao cenu celšanās pasaules tirgos. Savukārt miltu grupas produktiem cenas tik strauji nepieaug, jo miltiem pēdējā laikā nav novērota cenu palielināšanās," situāciju raksturo Mikša.  Pēc viņas teiktā, vēl viens nozīmīgs faktors, kas turpina ietekmēt izejvielu cenu mainību, ir valūtas cenu svārstības (britu mārciņas un eiro kritums attiecībā pret ASV dolāru) un valūtas tirgus svārstības, ko ietekmēs Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Līderos kafija

Komentējot situāciju pasaules preču biržās, Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs zina teikt, ka būtisku cenu kāpumu piedzīvojušas kafijas pupiņas, kuru cena pieaugusi par vairāk nekā 50%. "Līdzīgu kāpumu šogad piedzīvoja arī cukura cena. Savukārt apelsīnu sulas koncentrāta cena šogad pieaugusi divas reizes. Kafijas cenu kāpums tiek skaidrots ar rekordaugstu pieprasījumu, ko rada cilvēku ikdienas paradumu maiņa, un šajā kontekstā tiek pieminēta tā saucamā XX/XXI gadsimta mijas paaudze, kas ir aizrautīga kafijas patērētāja," situāciju raksturo Belēvičs.

"Par nelaimi Latvijas lauksaimniekiem, kuri ārējos tirgos galvenokārt pārdod kviešus un rapša sēklas, šogad rapša sēklu cena pakāpusies tikai aptuveni par 10%, savukārt kviešiem cenas ir pat zemākas nekā gada sākumā," norāda ekonomikas eksperts. Turklāt, pēc viņa teiktā, augusta lietavas negatīvi ietekmējušas Latvijā audzēto kviešu kvalitāti, samazinot iepirkuma cenu.

Jautāts, kas pašlaik kopumā ir galvenais pārtikas cenu dzinējspēks preču biržās, Belēvičs teic, ka tās ir pieprasījuma izmaiņas un dažādi faktori, kas ietekmē piedāvājumu, piemēram, ilgstoši sausuma periodi, plūdi vai kādi citi ražu ietekmējoši faktori. "Šobrīd, no vienas puses, pārtikas kultūru cenas uz leju dzen arvien lielāki ražošanas apjomi un intensīvāka zemes apstrāde attīstības valstīs, no otras puses, arvien pieaugošais pieprasījums un patēriņš veicina cenu kāpumu. Pēdējos gados spēcīgāki bijuši tieši piedāvājuma puses spēki, liekot pārtikas izejvielu cenām atrasties salīdzinoši zemos līmeņos," skaidro Nordea speciālists. 

Cīņa pret antibiotikām

Arī putnu gaļas ražošanā viens no iemesliem pēdējo gadu cenu kritumam bija tendences ārējos tirgos, tomēr būtiska loma ir arī specifiskiem šīs nozares faktoriem. A/s Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētājs Andrus Pranckevičs stāsta, ka lielu lomu vistas gaļas cenu kritumā Latvijā un arī pārējās Baltijas valstīs spēlē Polijas un citu Austrumeiropas valstu lielražotāji, mūsu tirgum nodrošinot ievērojamu importētās gaļas apjomu. Tā rezultātā Ķekavas produkcijas cenas pēdējos gados piedzīvojušas mērenu kritumu – 10% robežās. Runājot par tiem faktoriem, kas ietekmē cenu un tās izmaiņas, Pranckevičs min vistu barības izmaksas, graudu cenas, fermu uzturēšanas izmaksas, piemēram, telekomunikāciju un elektroenerģijas pakalpojumu izmaksas, taču svarīgākais, kas šobrīd prasa lielākos ieguldījumus, ir vistas gaļas ražošana bez antibiotiku lietojuma. Uzņēmumu vadītājs skaidro, ka par aizvien aktuālāku problēmu pasaulē kļūst antimikrobiālā rezistence, ko izraisa dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru ražošanā var tikt izmantotas antibiotikas, piemēram, ārstējot dzīvniekus, ja tie slimo, vai veicot profilaksi pret dažādām baktēriju izraisītām slimībām, – to pašu grupu vielas, kas tiek izmantotas cilvēku ārstēšanā. "Rezultātā, cilvēkam lietojot šādus produktus uzturā, organisms kļūst imūns pat pret trešās pakāpes antibiotikām, kuras izmanto smago slimību ārstēšanai. Protams, ražotāji antibiotikas lieto atbilstoši likumam, taču ar to vien nav pietiekami. Apzinoties šo problēmu, mēs Ķekavā esam ieviesuši augstus dzīvnieku labturības standartus, kas nodrošina, ka vairāk nekā 80% vistu izaugušas veselas bez saskarsmes ar antibiotikām," situāciju izklāsta putnu gaļas nozares pārstāvis. Pēc viņa teiktā, tāds ražošanas process prasa lielus ieguldījumus. "Tieši šāda kvalitatīva pieeja arī ir galvenais cenu ietekmējošais faktors, un, lai varētu pie kvalitātes turēties, cenām vajadzētu nevis krist, bet  vismaz palikt esošajā līmenī," secina Pranckevičs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Brauc pie kaimiņiem

Mūsu valstī tūrisma industrija atgūstas lēnāk nekā Igaunijā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses