Rimšēvičs: visi Nobela prēmijas laureāti, kas runāja par devalvāciju, tagad pieklusuši 65

Tā viņš izteicās, vaicāts, vai Latvija var kalpot par piemēru citām valstīm. Kā uzskata I.Rimšēvičs, tāds arī bijis Latvijas mērķis - pierādīt, ka tā spēj pati tikt galā pati ar savām problēmām. Tomēr viņš apšaubīja, vai Latvijas recepti var izmantot arī krīzes nomāktajā Grieķijā, kas ir liela ekonomika ar lielu, pietiekoši slēgtu tirgu. "Ja tagad pasaka Grieķijai: skatieties uz Latviju, tur jau viss ir rakstīts un tur ir piemērs, kā to darīt, tas ir daudz par vienkāršu, speciālisti drusku, drusku primitivizē šīs lietas," uzskata LB prezidents. Viņš domā, ka šīs problēmas ir pašos pirmsākumos un Grieķija būs ļoti liels diskusiju objekts, ko darīt nākotnē ar valstīm, kas nepilda Māstrihtas kritērijus, lai gan atrodas eirozonā.

Lai gan I.Rimšēvičs pauda viedokli, ka Latvija ir labi tikusi galā, viņš arī uzsvēra, ka mēs nemākam izmantot pozitīvos priekšnoteikumus.

"Ja mēs būtu ātrāk veikuši budžeta konsolidāciju un samazinājuši savus izdevumus, Latvijai ārvalstu investori, aizdevēji, uzņēmēji būtu noticējuši straujāk, viņi būtu ieguldījuši šeit, radījuši jaunas darba vietas, tā rezultātā Latvijai pašai būtu iespējas sākt pelnīt. Bet, ņemot vērā, ka šāds skaidrs signāls pagaidām nav saņemts un vēl joprojām notiek vilcināšanās ar 2011.gada budžeta veidošanu un nav arī skaidrs, vai tiks celti nodokļi, daudzi ieguldītāji, aizdevēji, reitingu aģentūras vienkārši nogaida un Latvija nesaņem pilnībā pozitīvo signālu. Mēs nemākam izmantot visus labos pozitīvos priekšnoteikumus, ko paši esam sev radījuši šodien," paskaidroja LB prezidents.

Viņš atkārtoti norādīja, ka tērējam līdz četriem miljoniem nenopelnītās naudas dienā, bet ir jādomā par to, kā šo naudu nopelnīt pašiem, nevis dzīvot tikai uz aizņemtas naudas rēķina. "Viegli izdarīt aprēķinus un pateikt, ka tie ir 100 miljoni latu mēnesī jeb 1,2 miljardi gadā - tā ir tā nauda, kas būs jāatmaksā nākamajām paaudzēm," teica LB vadītājs un norādīja, ka LB uzskata, ka ir ļoti rūpīgi jāgatavojas budžeta veidošanai, lai varētu skaidri un precizi pateikt, kā nākotnē dzīvosim, ko mēģināsim taupīt, mazināt budžeta izdevumus. "Jo turpināt audzēt parādu - tā ir bezizeja."

I.Rimšēvičs gan uzskata, ka lolot cerības, ka kāda valdība pirms vēlēšanām pieņemtu budžetu, ir naivi, tomēr, viņaprāt, var vismaz pateikt precīzi skaitli, par cik budžets būs jākonsolidē. Viņaprāt, to nebūs grūti izdarīt tuvāko mēnešu laikā, līdz vēlēšanām. LB aprēķini rāda, ka tie ir 450 miljoni. Otrkārt, var pateikt, ka Latvijas valdība nepieciešamo naudas summu atradīs, neceļot nodokļus, uzskata LB vadītājs.

"Ja to nepasakām, nenoteiktība saglabājas. Pagājušajā gadā pirms un pēc pašvaldību vēlēšanām, kad bija jāgriež 500 miljoni, šāda nopietna signāla nebija, daudzi ārvalstu spekulanti sāka aizņemties šeit uz vietas latus, procentu likmes uzskrēja līdz 30%, atsevišķos gadījumos līdz 50%, kas ļoti sadārdzināja Latvijas vietējo uzņēmēju aizņemšanās iespējas, kas radīja spekulācijas, vai valūta būs stabila, vai nebūs," savu pozīciju pamatoja I.Rimšēvičs.

Viņš arī uzskata, ka svarīgākais ir pēc vēlēšanām pēc iespējas ātrāk pateikt, kur līdzekļi tiks atrasti un kur tiks samazināti, pretējā gadījumā draud " ieslīgšana nākamā gada budžetā, tad mēs turpināsim tērēt vēl lielākas nenopelnītās naudas". Rezultātā mums būs jāmazina nevis 450 vai 500, bet varbūt pat par 550 vai 600 miljoniem, ja ieiesim nākamajā gadā ar nesagatavotu budžetu, klāstīja LB prezidents.

Runājot par Aināra Šlesera un Andra Šķēles kritiku starptautisko aizdevēju programmai, viņš norādīja, ka tā nav Latvijai uzspiesta un neviens noteikumus mums nediktē. Ja Latvija taisās mainīt to, to varot darīt, bet tad jādod precīzs pasākumu klāsts, ko Latvija taisās darīt, lai virzītos uz sabalansētu budžetu. Savukārt, ja ir vēlēšanās šo programmu pilnībā pārtraukt, ir jāatrod pilnīgi skaidri un jāpasaka, kādi būs finansēšanas avoti, kā 1,2 miljardus Latvija nākotnē spēs finansēt. Viņš gan neuzskata, ka patlaban pieejams lētāks finansējuma avots nekā starptautiskais aizdevums. Latvijai tas izmaksājot aptuveni 3,2% gadā.

I.Rimšēvičs intervijā arī pauda viedokli, ka ātrais iekšzemes kopprodukta novērtējums dod cerības, ka zemākais punkts ir sasniegts, ņemot vērā to, cik ilgi labās ziņas gaidītas. Viņš gan atzina, ka vēl jāsagaida pilnais novērtējums un 2.ceturkšņa dati, ja arī tie būs tik optimistiski un pozitīvi, varēsim teikt, ka esam pilnībā recesiju pārvarējuši. Kā uzskata LB prezidents, tāds kritums, kādu pieredzējām pagājušajā gadā, vairs nebūs, būs vienmierīga, plūstoša, sabalansēta izaugsme. "Bezdarbs samazinās, apstrādes rūpniecība aizvadītājos pāris mēnešos uzrādījusi izaugsmes tendenci, eksports pieaug, atgriežas nauda bankās – ir visi pirmie vēstneši, ka Latvija iet laukā no krīzes."