Rosina domāt par plūdu tūrismu 8

"Protams, plūdu briesmas daudziem cilvēkiem ir nelaime, taču ne visi to uztver tik traģiski, tāpēc varbūt patiešām ir laiks, neaizvainojot cietušos, uz plūdiem palūkoties arī no gaišās puses," saka Līvānu aktīvā tūrisma centra vadītāja Astērija Vucēna, kura uz darbu jau nedēļu brauc ar laivu un, iespējams, to nāksies darīt vēl otru nedēļu, jo darba vieta nu atrodas uz salas.

Līvānu novada domes Latgales Mākslas un amatniecības centra vadītāja Ilze Griezāne, kurai arī uz darbu jābrauc ar laivu, skaidro, ka ideja par plūdu tūrismu viņai radusies jau agrāk, jo lielāki plūdi atkārtojas apmēram ik pēc četriem gadiem. Šopavasar, kad pēc studentes Līgas Vērdiņas ierosmes nolemts Līvānu novada domē 4.maijā atklāt izstādi "Līvānu hronika" no iedzīvotāju fotogrāfijām, kas atspoguļo pilsētu visu iepriekšējo gadsimtu un šā gadsimta pirmos gadus, plūdu bildes vien sanestas tādā daudzumā, ka var iekārtot atsevišķu izstādi.

Runājot ar cilvēkiem, viņa secinājusi, ka viņi pie paliem ir pieraduši, zina, ko un kā tādās reizēs darīt, tāpēc uz visu raugās mierīgi. "Nodomāju, ka arī man kaut kas jāmaina attieksmē pret plūdiem. Sāku ar to, ka nopirku gumijas zābakus un uz applūdušajām teritorijām palūkojos it kā ar citām acīm," saka I.Greizāne. Un tad viņa iedomājusies, ka kāds uzņēmīgs vīrs, kam ir plostnieka gars, varētu sākt jaunu biznesu, izrādot ekskursantiem, tūristiem, pat kāziniekiem, applūdušās vietas. "Tas taču būtu vesels pārdzīvojums – jaunajam pārim uz plūdu izveidotās salas iztukšot šampanieša glāzes. Uz Pļaviņām taču no tuvienes un tālienes veselām ģimenēm brauc lūkoties krastos sadzītos ledus kalnus, fotografējas, apbrīno dabas varenumu. Arī pie mums būtu ko redzēt," saka I.Griezāne.

Uzsvars tiek likts uz divām lietām – pirmkārt, ka plūdi ilgst pietiekami ilgi, divas nedēļas, otrkārt, ka, Daugavas krastā izveidojoties salai, cilvēkiem būtu interesanti uz to nokļūt vai nu ar laivām, vai ar katamarānu. Viena lieta esot ierasties muzejā vai izstādē kā parasti, pavisam cita – pārceļoties pāri plūdu jūrai, iekurinot ugunskuru un cepot desiņas vietā, kurai visapkārt ūdens plašums, apraksta avīze.

Arī Līvānu novada saimnieks Juris Marcinkevičs norāda, ka ir divdesmit pirmais gadsimts, Latvija nav nekāda Āfrikas valsts, uz plūdiem ir jālūkojas arī no skaistuma un interesantuma viedokļa. " Lai arī esam atgriezti no ārpasaules, mana saimniecība turpina strādāt, neviens nerunā par briesmām un grūtībām. Esmu iegādājies motorlaivu, savu dēlu ar to uz skolu vedu pāri divus kilometrus platai ūdens joslai, savā ziņā ļoti aizraujoši un interesanti."