S&P paaugstina Latvijas nākotnes vērtējumu; Repše: tas ir svarīgs signāls 59

Pērnā gada augustā aģentūra pazemināja Latvijas ilgtermiņa kredīreitingu no BB+ līdz BB, kas ir divus soļus zem investīciju līmeņa, un noteica negatīvu prognozi. Tagad S&P, pēc Finanšu ministrijas (FM) sniegtās informācijas, paaugstinājusi nākotnes vērtējumu, bet Latvijas reitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā nav mainīts un palicis BB līmenī.

Kā uzskata FM, S&P lēmums par nākotnes vērtējumu ir pozitīvs Latvijas ekonomiskās attīstības potenciāla novērtējums kopumā. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) norāda, ka šis novērtējums ir ļoti svarīgs ārvalstu investoriem un visai starptautiskajai sabiedrībai, jo tas ir nozīmīgs signāls, kas apstiprina Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. "Mums ir labas izredzes atjaunot mūsu tautsaimniecības izaugsmi," komentē politiķis.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) uzskata, ka aģentūras lēmums ir vēl viens starptautisks signāls, kas "liecina par Latvijas ekonomiskās situācijas stabilizēšanos". "Jaunais vērtējums ir būtisks signāls finanšu tirgiem, ārvalstu investoriem un mums pašiem, ka Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma tiek sekmīgi īstenota," uzskata premjers.

S&P arī apstiprināja reitingu īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā B līmenī, nemainīgs palicis arī novērtējums BBB naudas brīvai plūsmai un konvertācijai.

Pēc FM norādītā, kā galvenais apstāklis, kas ļautu iegūt augstāku Latvijas kredītspējas novērtējumu, ir norādīts tas, ka valstī notiek ekonomikas atveseļošanās, samazinoties ārējām svārstībām un valdībai panākot progresu valsts finanšu stabilizēšanā. Ilgtspējīga un no ārējiem stimuliem mazāk atkarīga ekonomikas izaugsmes modeļa attīstīšana varētu pozitīvi ietekmēt reitingus. Savukārt turpmāka paļaušanās uz ārējiem stimuliem, fiskālo nostāju pavājināšana vai pārliecības par finanšu sistēmu vai valūtas kursu mazināšanās varētu samazināt reitingus, norāda aģentūra.

S&P paziņojumā norādīts, ka nākotnes vērtējuma pārskatīšana atspoguļo ekonomikas atgūšanās perspektīvu, ņemot vērā ārējās nesabalansētības samazināšanos un valdības progresu publisko finanšu stabilizēšanā. Aģentūras vērtējumā ir gaidāma konkurētspējas atjaunošanās, savukārt eksports varētu virzīt atgriešanos pie pozitīvas izaugsmes.

Latvijas reitings atspoguļo amatpersonu apņemšanos atbalstīt un ieviest budžeta un strukturālo politiku, kas ļaus tikt galā ar straujās ekonomikas lejupslīdes sekām un noturēt fiksēto valūtas kursa režīmu, vienlaikus aizsargājot valsts finanses, norāda S&P.

Pēc aģentūras domām, Latvijas elastīgie darbaspēka un preču tirgi ir reaģējuši ātri, tomēr strauji ir pieaudzis bezdarba līmenis, un sagaidāms, ka tas turpinās augt arī 2010.gadā. Par spīti tam, S&P paredz, ka ekonomika šogad sāks stabilizēties, piedzīvojot pieaugumu nedaudz vairāk nekā 1% apmērā.

S&P vērš uzmanību uz to, ka pieaugošais bezdarba līmenis, ienākumu deflācija un krītošais patēriņš turpina ietekmēt nodokļu ieņēmumus. Tāpat aģentūra arī paredz, ka Parex banka, visticamāk, šogad turpinās saņemt "injekcijas" no valsts un būs atkarīga no valdības atbalsta likviditātes nodrošināšanā. S&P arī atzīmē tekošā konta pārpalikumu, kas pērn sasniedza 8% no iekšzemes kopprodukta (IK) pretēji deficītam 13% apmērā 2008.gadā. Turklāt laikā no 2010.gada līdz 2012.gadam Eiropas Savienības struktūrfondu plūsmai vajadzētu būt 2-3% apmērā no IK.

Kā liecina S&P paziņojums, ceturtdien aģentūra līdzīgu iemeslu dēļ ir pārskatījusi arī Igaunijas nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu. Nākotnes vērtējuma pārskatīšana atspoguļo aģentūras vērtējumu par Igaunijas ekonomikas izaugsmes iespējām, par ko var pateikties tam, ka samazinās ārējā nesabalansētība un valdībai ir panākumi finanšu stabilizēšanā, teikts tās paziņojumā. Pēc S&P domām, varbūtība, ka Igaunija pievienosies eirozonai 2011.gadā ir būtiski palielinājusies, un tam vajadzētu samazināt valūtas kursa ievainojamību un palielināt ārvalstu tiešo investīciju apjomu. Aģentūra atzīmē, ka Igaunijas valdība veikusi virkni agresīvu konsolidācijas pasākumu gan izmaksu, gan ieņēmumu ziņā. Tā rezultātā pērn budžeta deficīts bija mazāks par 3% no IK.

S&P arī norāda, ka progress, pārveidojot ekonomikas modeli par mazāk atkarīgu no ārējiem stimuliem, varētu sekmēt arī pozitīvas izmaiņas Igaunijas kredītreitingā. Jāpiebilst, ka Igaunijai kredītreitings ir augstāks nekā Latvijai.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna vērtē, ka S&P lēmums mainīt Latvijas nākotnes redzējumu no negatīva uz stabilu jau ir liels sasniegums. "Tas parāda, ka esam jau diezgan daudz paveikuši un spējām pārliecināt arī citus par to, kā Latvija izkļūs no recesijas,:  saka eksperte un piebilst, ka reitingu aģentūras rīcība ir zīme investoriem, ka Latvijas ekonomikas un biznesa vides riski nepalielināsies.  Viņa gan uzsver, ka tā vēl nav reitinga maiņa, arī citas reitingu aģentūras vēl nav uzlabojušas Latvijas nākotnes vērtējumu, norādot uz politisko risku un gaidāmajām velēšanām. Tāpēc darbs jāturpina. L.Strašuna uzskata, ka valsts reitingi kļūs īpaši nozīmīgi 2012.gadā, kad Latvijai būs jāsāk pārfinansēt esošo parādu.

(papildināts viss teksts)