Brīdina par peldvietu tīrību

Līdz 2011.gadam paredzēts monitorēt visas populārākās peldvietas Latvijā.

Slikta dūša, gļotādu iekaisums un aļģu ziedēšanas laikā arī ķīmiskais apdegums ar aļģu izdalītiem toksīniem ir problēmas, ar kurām var sastapties, ignorējot peldvietā izlikto zīmi "Peldēties aizliegts!" vai plunčājoties tālāk no citiem atpūtniekiem ūdenī ar neraksturīgu smaržu un krāsu. Latvijas peldūdenī visbiežāk sastopamais ir bakteriālais piesārņojums, kad ūdenī nonāk fekālais piesārņojums un kopā ar to - zarnu nūjiņa. Tiesa, Latvijas Infektoloģijas centrā mierina, ka iegūt tik nopietnas slimībām kā dizentērija, salmoneloze vai vēdertifs pēc peldes netīrās Latvijas ūdenstilpnēs, visticamāk, nevar. Patlaban ūdens kvalitātes monitoringu Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) veic 276 Latvijas ūdenstilpēs, reizi divās nedēļās. Līdz 2011.gadam paredzams aptvert visas populārākās peldvietas.

Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle neatminas nevienu gadījumu, kad no peldēšanās zarnu nūjiņu apdzīvotā ūdenī vai tā norīšanas sāktos kāda gremošanas sistēmas slimība, taču atzīst - ārstēties nāk vien tie cilvēki, kuri mājas apstākļos netiek galā ar slimības simptomiem.

Salīdzinot netīra ūdens kaitīgumu ar pēdējā laikā aktuālo cilvēku saindēšanos ar salmonellu saindētu pārtiku, B.Rozentāle saka: "Bojātas pārtikas gadījumā ir runa par labu barotni mikrobiem, kuru cilvēks apēd." Lai peldētāja simptomi būtu tikpat smagi kā salmonelozes slimniekam, peldvietā jānonāk piesārņojumam no sausās tualetes, turklāt tajā bijis jāiet ar kādu infekciju slimam cilvēkam, bet peldētājam ūdens jādzer krūzēm. "Tā drīzāk būtu ārkārtas situācija, kuru var apskatīt tikai teorētiski," uzsver B.Rozentāle.

Īpaši piesārņotā ūdenī peldējušies cilvēki var saslimt ar dizentēriju, salmonelozi un citām zarnu trakta saslimšanām, vieglākajos gadījumos - vēdergraizēm. Fekālais ūdens piesārņojums, no kura jāuzmanās notekūdeņu ieplūšanas vietās, var izraisīt arī elpošanas ceļu, ausu, acu un ādas iekaisumus, kā arī vēdertīfu. Savukārt ziedošā ūdenī savairojušos aļģu izdalītie toksīni bez gremošanas un elpošanas sistēmu traucējumiem un alerģiskām reakcijām draud ar neirotoksikozi.

"Sākot ar šo gadu, laboratorijā tikai pēta, vai paraudziņā nav zarnu nūjiņu un zarnu enterokoku," saka SVA vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis, piebilstot, ka šīs baktērijas dzīvo siltasiņu dzīvnieku, arī suņu zarnu traktā, tādēļ publiskā peldvietā nevajadzētu nākt ar mājdzīvniekiem. Pērn laboratorijā pētīja naftas produktu un cita ķīmiskā piesārņojuma klātbūtni peldūdenī, taču šogad tas vairs netiek darīts - esot ļoti dārgi, turklāt to varot noteikt pēc varavīksnes krāsas plankumiem uz ūdens virsmas. Aģentūrā skaidro, ka fizikālais un ķīmiskais piesārņojumus, kuru laboratoriski vairs nepārbauda, ir daudz retāks par mikrobioloģisko.

Pielāgojoties ES standartiem, ziņošana jāpadara daudz izvērstāka, tādēļ peldūdens paraugu laboratoriskā testēšana ir vienkāršota, lai aģentūras speciālisti varētu apmeklēt vairāk peldvietu nekā pagūst tagad, braucot pēc ūdens paraugiem divas dienas nedēļā katru otro nedēļu. "Mūsu speciālistu maršrutam jau līdz 2011.gadam jānoklāj visas peldvietas, kurās ir liela peldētāju koncentrācija," pārmaiņas skaidro N.Kadiķis.

Otra būtiska pārmaiņa - ūdens kvalitātes monitoringa mērķis vairs nebūs konstatēt, kādi rādītāji ir ūdens ņemšanas dienā, bet gan izvērtēt tendenci. "Epizodiskā situācija vairs nebūs svarīgākais; SVA virzās uz ilglaicīgu ūdens kvalitātes izpēti, vairāk uzmanības pievēršot tendencei - ja peldūdens kvalitāte ilgstoši krītas, jāsāk meklēt iespējamos piesārņojuma avotus," skaidro N.Kadiķis. Ar šādu pieeju varēs arī prognozēt iespējamās pārmaiņas.

***

Kā notiek monitorings


Ar trīsreiz garumā izbīdāmas nūjas galā piekārtu plastmasas spainīti SVA speciālists pasmeļ ūdeni vismaz metru no krasta, trauku iegremdējot 30 centimetru dziļumā. Tad puslitru peldūdens parauga ielej sterilā stikla burciņā, kuru ieliek termosomā. Vizuāli tiek novērtēta arī apkārtne - vai tā nav piegružota, vai uz ūdens virsmas nav novērojami naftas produktu plankumi. 2008.gadā ūdens kvalitāte regulāri tiek pārbaudīta 276 peldvietās: 230 iekšzemes ūdeņu un 46 jūras peldvietās. Viena peldvieta tiek pārbaudīta reizi divās nedēļās.

***

Īpaša problēma - upju aizaugšana


Tā kā lauksaimniecībā kā mēslojums tiek izmantoti nitrāti, tiem nonākot ūdenstilpēs, tiek veicināta arī dažādu ūdensaugu augšana, kā rezultātā novērojama ūdenstilpju aizaugšana. Lai to novērstu, piemēram, Latvijas-Lietuvas pārrobežu projekta ietvaros Zemgalē iecerēts tīrīt Lielupes, Mēmeles un Mūsas visvairāk aizaugušos posmus abpus valstu robežai. Projekta autori cer uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Vai naudu piešķirs, būs zināms oktobrī. Iniciatīvu atbalsta Bauskas, Jelgavas, Dobeles un četras Lietuvas pašvaldības.

"Tas ir Latvijā vēl nebijis eksperiments, tādēļ nevar zināt, cik noturīgs būs tā rezultāts. Eksperti lēš, ka upju tīrīšana mazinātu nitrātu nodarīto kaitējumu desmit gadus uz priekšu," Dienai pastāstīja Bauskas rajona padomes pārstāve Egija Stapkēviča, piebilstot, ka upju aizaugšana drīzumā skars vairākumu Latvijas pašvaldību. Bez upju tīrīšanas plānots arī skaidrojošais darbs ar lauksaimniekiem, stāstot par ilgtspējīgu un videi draudzīgu saimniekošanu.

Citi upju piesārņotāji ir rūpnīcu nepilnīgi attīrīti notekūdeņi, lauksaimniecības un sadzīves notekūdeņi, noplūdes no atkritumu izgāztuvēm, peldūdenī ieskaloti atkritumi. Ekologi īpaši izceļ sintētisko mazgāšanas līdzekļu nekontrolētu iekļūšanu ūdeņos, kas strauji pazemina ūdens spēju uzņemt skābekli un paralizē ūdenī esošos dzīvos organismus.

***

Kad noteikti nedrīkst peldēties


- Ja peldvietas nav SVA pārbaudāmo vietu sarakstā, nebūtu ieteicams peldēties, ja ūdens nav caurspīdīgs, ja tas zaļo vai tam ir netipiska smarža.

- Uz ūdens redzamie aļģu ziedi vai putas var liecināt par toksisku aļģu klātbūtni. Ziedošā ūdenī aizliegts ne vien peldēties pašiem cilvēkiem, bet arī peldināt vai ar šo ūdeni dzirdīt mājdzīvniekus, kā arī zvejot zivis un nodarboties ar ūdenssporta veidiem, ja iespējams cilvēka ķermeņa tiešs kontakts ar ūdeni.

Jaunākos datus par peldūdens monitoringu var atrast SVA mājaslapā internetā, klikšķinot interesējošo rajonu Latvijas kartē:

www.sva.lv/pudens/2008/index.php

***

Peldūdens paraugu ņemšanas vietas 2008.gadā

Rīgas rajonā


Beberbeķu ezers; Daugavas upe, peldvieta pie Ķekavas robežas; Daugavas upes peldvieta Ķīķerītis pretī Nāves salai; Daugavas upes peldvieta Salaspilī; Daugavas upes Saulkalnes peldvieta; Daugmales pagasta dolomīta karjers; Gaujas upes Ādažu peldvieta; Gaujas upes Murjāņu peldvieta; Gaujas upes Siguldas pilsētas peldētava; Inčupe; Jaunolaines ciema ūdenskrātuve Mežezers; Jūdažu ezers; Langstiņu ezers; Lielās Juglas upes Ropažu peldvieta; Lielais Baltezers; Peldvieta pie Lielupes tilta Salas pagastā; peldvieta Spuņņupē; Lilastes ezers; Kadagas ezers; Mālpils centra ūdenskrātuve; Mazais Baltezers; Roķēnu ūdenskrātuve; Pabaži; Sauriešu ūdenskrātuve; Saulkrastu centrs; Saulkrastu pludmale pie glābšanas stacijas; Silezers; Ulbrokas ezers; ūdenskrātuve autoceļa Tīraine-Olaine 16.kilometrā, Olaines pagastā; Vangažu ezers; Zvejniekciems.

Jūrmalā


Asari; Bulduri; Dubulti; Dzintari; Jaunķemeri; Lielupe; Kauguri; Majori; Melluži; Pumpuri; Vaivari; Slokas karjers.

Pievieno komentāru

Ziņas

Kriminālvēstis

Politika

Rīgā

Novados

Viedokļi

Vēl aktuāli