Bažas, ka grozīt Satversmes tiesas likumu grib politisku motīvu dēļ
Kalvītis veidos darba grupu, lai risinātu robežlīguma jautājumu
Ne pašlaik Latvijā jaušamie mēģinājumi izdarīt politisku spiedienu uz tiesu varu un tiesībsargiem, ne vispāratzītā tiesu prakse neļauj uzskatīt par apsveicamu premjera Aigara Kalvīša (TP) ierosmi mainīt Satversmes tiesas (ST) likumu, piešķirot ST arī konsultatīvas funkcijas. Tā Dienai uzsver virkne tiesību ekspertu, kam ir nepieņemamas šādas iespējamās izmaiņas ST likumā, ar kurām premjers vēlas rast risinājumu vienai politiskajai problēmai — strupceļā nonākušajam robežlīgumam ar Krieviju.
"Ir bīstami politisku motīvu dēļ vērt vaļā Satversmes tiesas likumu," saka konstitucionālo tiesību juriste Anita Rodiņa, uzsverot, ka ST pieder pie tiesu varas un spriež tiesu, nevis konsultē. Viņasprāt, ir bīstamība, ka, atverot ST likumu politisku motīvu dēļ, tajā var veikt arī citus politiķiem tīkamus grozījumus. Kāds starptautisko tiesību jurists gan atzīst, ka konsultatīvā funkcija ST būtu noderīga, taču bažas radot pašreizējais "politiskais konteksts". Vēsturnieks Aivars Stranga uzskata, ka šādas iniciatīvas ir mēģinājums noņemt atbildību no "valdības nespējas pateikt vienkāršu lietu, ka Abrene ir zaudēta. Taču tas nenozīmētu atteikšanos no 1920.gada miera līguma."
Atšķiras no tiesām
Atbalstāma šāda ideja nešķiet arī ST priekšsēdim Aivaram Endziņam, jo, viņaprāt, tiesa nevar būt vienlaikus konsultatīva un lemjoša. Piemēram, valdība šādā gadījumā varēs lūgt konsultāciju par kādu likumprojektu. ST atzīs, ka tas nav pretrunā ar Satversmi. Taču pēc tam deputāti var apstrīdēt šo likumu ST. "Kas par to lems? [..] Mēs jau savu viedokli būsim izteikuši," jautā A.Endziņš.
A.Kalvītis agrāk intervijā Dienai teica, ka ST būtu nepieciešams uzticēt konsultatīvas funkcijas. "Daudzās valstīs tas ir tā, ka Satversmes tiesa sniedz atbildes par likumprojektiem un spēkā nestājušamies līgumiem, un starptautiskiem līgumiem," viņš sacīja. A.Endziņš atgādina, ka ārzemēs ar konsultatīvām funkcijām nav apveltītas konstitucionālās tiesas. Tās visbiežāk ir padomes, kā Francijā. Taču arī tā nesniedz konsultatīvos spriedumus par likumprojektiem, bet gan normatīvajiem aktiem, ko jau apstiprinājusi Nacionālā sapulce un kuri jāaizsludina prezidentam.
Likumu var nepieņemt
Saeimā ir iestrēdzis likumprojekts, kas paredz lūgt ST nospriest, vai robežlīgums atbilst Satversmei. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš (TP) atzīst, ka ir "radikāli pretēji viedokļi" par šo likumprojektu. Daļa juristu uzsvēruši, ka ST nemaz nevar spriest par šādu likumprojektu. Tādēļ M.Segliņš pieļauj, ka var meklēt citu risinājumu. Arī A.Kalvītis solās, ka viens no pirmajiem jaunās valdības darbiem varētu būt juristu darba grupas izveidošana, kas lems par iespējamiem risinājumiem.
Papildu bažas par ST nākotni radījusi arī nepieciešamība līdz gada beigām nomainīt četrus no septiņiem tiesas tiesnešiem. Šiem amatiem ieteiktas pretrunīgi vērtētas personas. Savulaik politiķi jau ir vēlējušies mainīt ST funkcijas. Tā 1999.gadā premjers Andris Šķēle (TP) paziņoja, ka konstitucionālās uzraudzības funkcijas efektīvāk par ST varētu pildīt Augstākā tiesa, tomēr šī ideja nerada atbalstu.
Pievieno komentāru