Latvijā ir 34 savvaļas orhideju sugas, gandrīz visas

Lai no iznīcības pasargātu ap Jāņiem ziedošās naktsvijoles un citas Latvijā sastopamās orhideju sugas, kuras turpat visas ir aizsargājamas, dabas sargi iesaka ne vien sodīt pārdevējus, kuri piedāvā tirdzniecībai aizliegtos augus, bet arī izglītot pircējus. Šogad botāniķu ieteikumu īsteno Dabas aizsardzības pārvalde, aicinot veidot dabai draudzīgus ziedu pušķus, tajos liekot augus ar plašu izplatības areālu, bet retu augu skaistumu baudīt dabā. Šim mērķim pārvalde izstrādājusi bukletu Mīli ar acīm, kuru pārvaldes darbinieki dala ziedu tirdziņos.

No nelikumīgās izplatīšanas ziedu tirdziņos visvairāk cieš tieši naktsvijoles, kas ir viens no biežāk nelegāli tirgotajiem aizsargājamiem augiem. Botāniķi to skaidro ar orhideju eksotisko izskatu un smaržu. Par aizsargājamo augu tirdzniecību pārdevējiem draud 10 līdz 500 latu sods, taču galvenā vidi sargājošā iestāde valstī - Valsts vides dienests - parasti piemēro minimālo 10 latu sodu vai izsaka brīdinājumu.

Simboliskais ieguvums

Lai atgādinātu par augu valsts rotas orhideju skaistumu un mudinātu tās saudzēt, Latvijas Botāniķu biedrība smaržīgajai naktsvijolei piešķīrusi Gada auga titulu. Pirms pieciem gadiem, kad aizsākās Gada auga izraudzīšanas tradīcija, par tādu nosaukta dzeltenā dzegužkurpīte. Latvijas Dabas fonda (LDF) botāniķis, retu un aizsargājamu augu eksperts Ivars Kabucis gan atminas, ka dzegužkurpītēm tas maz ko devis - biedrība izvēlējusies pārāk retu augu, tādēļ iedzīvotāju sniegtā informācija bijusi skopa. Tiesa, dzegužkurpīšu mikroliegumu skaits, pateicoties šī auga aizsardzības projektam, togad palielinājies no viena līdz pieciem.

Naktsvijolēm šāds projekts nav izstrādāts, tādēļ I.Kabucis lēš, ka augs no Gada auga titula iegūs tikai simboliski. Latvijā sastopamas tikai divas naktsvijoļu sugas: smaržīgā naktsvijole un zaļziedu naktsvijole. "Naktsvijoles ir tik pieprasītas nelegālajā tirdzniecībā, jo tām ir Latvijas faunai neraksturīgs, eksotisks izskats un ļoti izteikta smarža," skaidro I.Kabucis. Māju rotāšanai un pušķiem botāniķi iesaka izmantot arī pļavā un piemājas dārziņā nogrieztus, ne norautus ziedus un aicina neplūkt un arī nepirkt naktsvijoles, staipekņus, dzegužpirkstītes un citus aizsargājamus augus.

Aicina baudīt mežā

Viena no iespējām orhidejas baudīt mežā, nevis plūcot ir, piemēram, Tukuma rajona Engures pagastā, kur Engures ezera dabas parkā ierīkota četru kilometru Orhideju taka. Lai līdz tai tiktu, braucot pa Rīgas-Rojas šoseju, uzriez aiz Bērzciema jānogriežas pa kreisi uz grants ceļu. Brienot pa mežā izvijušos no koka dēļiem darinātu taku, vērīgākie dabas cienītāji var saskaitīt 22 no Latvijā sastopamajām 34 orhideju dzimtas sugām. Dabas parkā sastopama mušu ofrīda - ļoti reta orhideja, kas sastopama tikai Kurzemē. Pērn LDF rīkotā Augu vēstniecības vēlēšanās, kurās varēja piedalīties jebkurš Latvijas iedzīvotājs, šī orhideja atzīta par Saldus rajona nozīmīgāko augu.

Orhideju atradnes dabā nav īpaši atzīmētas. "Ja būtu sevišķas norādes vai aploki, apmeklētāji šos retos augus noplūktu līdz pēdējam," uzskata dabas parka direktors Roberts Šiliņš, piebilstot, ka cilvēki, kuri paši tās spēj ieraudzīt, ir gana izglītoti, lai orhideju skaistumu baudītu tur pat mežā. Neizmērcējot kājas, Orhideju taku var izstaigāt vien sausākā laikā, kad takas dēļi negrimst ūdenī līdz potītēm. Jābrīdina gan, ka pastaiga pa taku nav īsti piemērota atpūtniekiem ar bērniem, jo ar bērnu ratiņiem taka vispār nav izbraucama. "Zināmā mērā takas uzturēšana ir parka pienākums. Taka kāda ir, tāda ir - trūkst naudas pamatīgākam remontam," skaidro R.Šiliņš.