Ikgadējais Starptautisko Zemes draugu ziņojums atklāj, ka ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšana Eiropā turpina samazināties – pieaudzis nacionālo aizliegumu skaits un jau kārtējo reizi samazinājušās ar ĢM kultūraugiem apsēto lauku platības
Zemes draugu pētījums Kurš
iegūst no ĢM kultūraugiem? atklāj, ka mazāk kā 0,06% Eiropas lauku tiek
audzēti ĢM kultūraugi, kas ir par 23% mazāk nekā 2008.gadā.
Septiņas ES dalībvalstis uztur
aizliegumu Monsanto ĢM kukurūzai sakarā ar pieaugošiem pierādījumiem par tās
negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Trīs valstis ir aizliegušas BASF ĢM
kartupeli sakarā ar bažām par ietekmi uz cilvēku veselību, tūlīt pēc tā
audzēšanas atļaujas izsniegšanas 2010.gada pavasarī, un piecas valstis
iesūdzējušas tiesā Eiropas Komisiju par ĢM kultūrauga atļaujas izsniegšanu.
Eiropā palielinājusies sabiedrības pretestība ĢM pārtikai un
lopbarībai - pret ĢMO ir 61% Eiropas iedzīvotāju.
Eiropas Zemes draugu pārtikas
kampaņu vadītāja Mute Šimpfa skaidro: "Pretestība ģenētiski modificētiem
kultūraugiem un pārtikai Eiropā turpina pieaugt, jo patērētāji un zemnieki
redz, ka tie nedod nekādu pievienoto vērtību, bet tikai papildu vides un
veselības riskus. ĢM kultūraugi tikai traucēs nevis palīdzēs globālās
pārtikas krīzes risinājumu meklējumos.”
Ziņojums atklāj kā pat ĢMO
atbalstošās valstis Dienvidamerikā ir spiestas spert soļus, lai mazinātu ĢMO
negatīvo ietekmi uz zemniekiem, iedzīvotājiem un vidi.
Pievieno komentāru