Jūrmalas pašvaldību vēlēšanu rezultāti netiek atcelti, kļuvis skaidrs pēc Administratīvā apgabaltiesas (AAT) sprieduma. AAT atzinusi, ka Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) lēmums, ar ko tā noraidīja sūdzības par balsu skaitīšanu astoņu pašvaldību vēlēšanās, tostarp Jūrmalā, ir tiesisks un tā atcelšanai nav pamata un nosprieda noraidīt pieteicēju iesniegto pieteikumu, Dienu informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa.
Pieteikumu par CVK 13.jūnija lēmuma atcelšanu bija iesnieguši Jūrmalas pašvaldības deputātu kandidāti Ģirts Trencis (TP), Inese Aizstrauta (LZP), Juris Griķis (TB/LNNK), Jānis Kuzins (PCTVL) un Māris Mežapuķe (SC).
Minētais pieteikums tiesā tika saņemts 17.jūnijā. Tajā lūgts atcelt CVK lēmumu „Par 2009.gada 6.jūnija Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu apstrīdēšanu” un uzdot CVK izsludināt atkārtotas Jūrmalas pašvaldības vēlēšanas. 25.jūnijā lieta tika izskatīta atklātā tiesas sēdē, piedaloties pieteicēju un atbildētāja pārstāvjiem.
Atbilstoši Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 52.pantam AAT spriedums nav pārsūdzams un stājās spēkā tā sastādīšanas dienā. Pilns tiesas spriedums būs pieejams piektdien, jo ceturtdien tas kļuva pieejams jau pēc darnba laika beigām, tāpēc AAT darbinieki nav varējuši to apstrādāt publiskošanai saskaņā ar likuma prasībām.
Kā iepriekš ziņoja LETA, Trenča, Aizstrautas un Mežapuķes pārstāvis Armands Masulis tiesas sēdē Administratīvajā apgabaltiesā sacīja, ka uz tiesu bijis jānāk desmit lieciniekiem - deviņiem lieciniekiem par balsu pirkšanas gadījumiem un vienam vēlēšanu novērotājam. Tomēr viņi neesot ieradušies, jo daži "aizsvinējušies", bet citus varētu būt iespaidojušas it kā pa Jūrmalu klīstošās baumas, ka "tam, kurš liecinās, Jūrmalā dzīves vairs nebūs".
Masulis izteica vēlēšanos, ka tiesa varētu uzaicināt lieciniekus. Tomēr jurists nespēja nosaukt ne liecinieku vārdus, ne arī atklāt, par ko viņi varētu liecināt. Masulis arī norādīja, ka ievērojami pārkāpumi Jūrmalā bijuši Kauguros jeb 218.iecirknī. Tomēr pēc ilgstošas iztaujāšanas tiesa norādīja, ka nekādi pierādāmi fakti neesot minēti.
Jurists tiesu informēja, ka par iespējamajiem vēlēšanu pārkāpumiem Trencis esot vērsies Drošības policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tādēļ aicināja pieaicināt šīs iestādes atzinumu sniegšanai. Tomēr tiesa šo prasību noraidīja.
Tiesa vairākkārt norādīja, ka atsevišķi pārkāpumi jāvērtē citām iestādēm un nav šīs tiesas kompetencē.
Sūdzības iesniedzēji bija fiksējuši vairākus balsu pirkšanas mēģinājumus Kauguros, kad vēlētājiem esot dalītas krējuma burciņas un citi labumi.
Kā apgalvoja Aizstrauta, bariņš čigānu tautības vēlētāju pēc nobalsošanas vēlēšanu komisijai esot prasījuši naudu, kura viņiem it kā tikusi apsolīta, bet, nesaņēmuši samaksu, viņi mēģinājuši aiznest līdzi balsošanas urnu.
Pievieno komentāru