Viens no jauntopošā politiskā spēka veidotājiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors Didzis Šmits uzstāj, ka kaut kas ir jādara, lai "šajā valstī" notiktu pārmaiņas. Nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio vadītājs Edgars Šīns saka, ka jābeidz "šajā valstī" melot. IeM valsts sekretārs Aivars Straume atzīst, ka katram "šajā valstī" ir tiesības izteikt savu viedokli, bet bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis novērojis, ka vide noteic visu "šajā valstī".
Ievadot ziņu aģentūras LETA elektroniskā arhīva meklētājā frāzi "šajā valstī", tikai pēdējās pāris nedēļās atrodami ne mazums šī nedaudz nievīgā izteiciena paraugu. Nevis "mūsu valstī" vai "manā valstī", bet — "šajā valstī". Ar sarūgtinājuma piegaršu. It kā rādot ar pirkstu. Tajā tur, vot, valstī. Agrāk te bija cita, patlaban ir šī te valsts, varbūt nākotnē būs vēl kāda.
Pēc visām politiķu cūcībām un milzīgās uzticības plaisas pavēršanās starp vēlētājiem un viņu pašu izvirzītajiem pārstāvjiem šāda attieksme varbūt nav pārsteidzoša. Taču, ja šo frāzi atkārto atkal un atkal, ja to izmanto pat Ministru prezidents, tad lēnām "šī valsts" kļūst par tukšu ēku, no kuras visi ir izgājuši, lai uz to paskatītos no ārpuses.
Vārdiem ir nozīme — tie veido mūsu domāšanu, tiem ir emocionāla iekrāsa un ietekme. Pasakiet "šajā valstī". Pēc tam pasakiet "mūsu valstī". Jutīsiet atšķirību.
Katru reizi, kad mēs pasakām vārdus "šajā valstī", mēs sevi mazliet atsvešinām no Latvijas.
Pievieno komentāru