Ja pasta darbinieks ir atvēris sūtījumu, tas ir gan cilvēktiesību, gan darba tiesību pārkāpums, Diena.lv teica Latvijas Tiesībsarga biroja juriskonsulte Inga Zonenberga. Par šādiem pārkāpumiem Tiesībsarga biroja pārstāve iesaka iesniegt sūdzību pastam, kam tālāk sūdzība jānodod policijai. Latvijas pasta pārstāve uzskata, ka iedzīvotāju bažām par sūtījumu atvēršanu nav pamata.
Satversmes 96.pants garantē ikvienam tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību, kas paredz cilvēku brīvu saziņu.
«Negaidīts un nepatīkams pārsteigums man bija, kad no Zviedrijas un ASV saņēmu vēstules ar Ziemassvētku apsveikumu kartītēm. To aploksnēs ir redzami ieplēsumi aizlīmējuma vietās un atkārtotas aizlīmēšanas pēdas,» Dienai raksta Garciemā dzīvojošais E.Vincovskis. Līdzīgas sūdzības Diena.lv dzirdēja arī no citiem Latvijas pasta (LP) klientiem. LP pārstāve apgalvo, ka kontrole ir kļuvusi tikai stingrāka.
«Vēstulēs sūtīt kronas un dolārus gan nebija paredzēts. Tā nu zagļiem divas reizes nācās pievilties,» Dienai raksta E.Vincovskis. Vīrietis oficiālu sūdzību gan nav iesniedzis, tomēr vēlas pievērst LP amatpersonu uzmanību savu darbinieku stingrākai kontrolei.
Sazinoties ar E.Vincovski, Dienai.lv viņš pastāstīja, ka pirms sešiem septiņiem gadiem masu mediji arī ziņoja par biežu no ārzemēm sūtīto vēstuļu atplēšanu un apzagšanu. Tādēļ viņš ir satraukts, vai situācija tagad neatkārtojas.
Arī Diena.lv žurnālists Egīls Zirnis stāsta, ka pēdējā pusgada laikā nav saņēmis daudz vēstuļu. Būdams pastmarku kolekcionārs, E.Zirnis katru mēnesi gaida pāris vēstules ar iegādātajām pastmarkām, tomēr saņem vidēji vienu no trim sūtījumiem. Žurnālists sūdzību nav iesniedzis, tomēr domā, ka tik regulāru vēstuļu pazušanu nevar uzskatīt par sakritību.
Diena.lv arī no kādas studentes uzzināja, ka oktobrī viņai no Nīderlandes sūtīta vēstule pienākusi celofāna iepakojumā, uz kura bijis rakstīts, ka aploksne transportēšanas laikā atlīmējusies. Tomēr skaidri bijis redzams, ka vēstule ir atplēsta, stāsta studente.
I.Zonenberga uzskata, ka korespondences pārkāpums ir viens no būtiskākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Cilvēks par savu korespondences neaizskaramību var cīnīties krimināltiesiskā vai civiltiesiskā ceļā. Ja policija kriminālu pārkāpumu neatzīst, persona lēmumu var pārsūdzēt augstāk stāvošā prokuratūrā vai arī griesties civiltiesā, tomēr vienmēr ir jābūt pierādījumiem, stāsta I.Zonenberga.
LP sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda informē, ka šķirošanas kontrole pēdējā laikā ir kļuvusi tikai stingrāka, jo tā ir centralizēta. Neesot pamata satraukumam, ka atkārtojas pirms gadiem piedzīvotā situācija, jo LP nav saņēmis lielu sūdzību skaitu. Katrs gadījums esot individuāls, un to sāk pārbaudīt tikai pēc oficiālas sūdzības saņemšanas. Ja cilvēks nav saņēmis sūtījumu, LP aicina zvanīt uz informatīvo tālruni vai arī griezties jebkurā pasta nodaļā.
I.Zonenberga uzsver, ka LP un jebkura cita uzņēmuma pienākums ir sniegt klientiem plašāku informāciju par tiesību aizsardzību un sūdzību pieteikšanu.
(papildināta visa ziņa)
Pievieno komentāru