Zviedru mediji: neskaidrība par lata kursu attur iespējamos investorus 94

Atspoguļojot ikgadējā Baltijas Attīstības forumā Stokholmā notikušo zviedru valdības un latviešu premjera ķīviņu par Latvijas budžeta sastādīšanu, lielākie zviedru mediji norāda, ka tas briedis jau vairākas nedēļas. Vairāki savstarpēji neatkarīgi avoti avīzei Svenska Dagbladet (SVD) teikuši, ka zviedru finanšu ministrs Anderšs Borgs pēdējās nedēļās zvanījies zviedru banku šefiem, uztraucoties par akūtu politisko krīzi Latvijā, kas varētu vest pie valūtas devalvācijas un maksātnespējas līdzīgi kā tas notika Īslandē pagājušajā rudenī.  

Avīze norāda, ka Latvija iebilst zviedru finanšu ministra Anderša Borga un zviedru valdības smagajai kritikai par Latvijas ekonomisko politiku. Premjers Valdis Dombrovskis zviedriem sacījis, ka budžeta samazināšana saskaņā ar zviedru vēlmēm palielinās sociālo nemieru risku. «Esmu runājies ar Starptautisko Valūtas fondu un arī ar Eiropas Komisiju, un viņi nav bijuši ne tuvu tik agresīvi kā Anderšs Borgs,» SVD citē V.Dombrovski, kurš arī piebildis, ka, viņaprāt, Borga kritika nesakņojas ticamā ekonomiskā analīzē.  

Atbildot uz Latvijas gatavību samazināt budžetu par 275 miljoniem latu sākotnēji solīto 500 miljoniem latu vietā, Zviedrijas finanšu ministrs norādījis, ka Latvijā trūkst politiskās gribas un izlēmības izpildīt starptautisko aizdevēju – zviedru valdības, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas prasības, ko tie izvirzījuši par kopsummā 7,5 miljardus eiro lielo krīzes aizdevumu. «Mēs skatāmies ļoti nopietni uz situāciju Latvijā, kas parādīs, cik svarīgi ir izpildīt [šīs prasības], lai aizdevuma izmaksa turpinātos,» zviedru premjers sacīja SVD pirms pirmdienas tikšanās ar V.Dombrovski.

Latvijas premjers savukārt apgalvo, ka Latvijas koalīcijas valdības plānotais budžets ir saskaņā ar aizdevēju prasībām. Tie neietver aizdevējiem solīto 500 miljonu latu budžeta samazinājumu 2010.gadā, bet ir saskaņā ar solījumu samazināt budžeta deficītu līdz 8,5 procentiem. No V.Dombrovska sacītā izriet, ka budžeta samazinājumi, kas veidoti sāpīgu ietaupījumu, kā arī paaugstinātu nodokļu formā, atbilst 325 miljoniem latu, raksta SVD. Pašmērķīgi nogriezt 500 miljonus būtu sliktākā alternatīva pašreizējā [sociāli uzkarsētajā] situācijā, uzskata Latvijas premjers.

Bonniers koncernam piederošā avīze Dagens Nyheter komentāru slejā raksta, ka ir vienisprātis ar Latvijas premjeru uzskatā, ka A.Borgs ir bijis nevajadzīgi agresīvs. Taču komentāra autors arī norāda, ka pašreizējā situācijā ārvalstu aizdevums Latvijai ir vitāli svarīgs. Avīze arī domā, ka Latvijai, līdzīgi kā Zviedrijai 1990.gadu sākuma krīzes laikā, neatmaksājas turēties pie stingrā nacionālās valūtas kursa un devalvācija - ko DN gan neuzskata par brīnumzālēm, būtu salīdzinoši nesāpīgākais veids, lai sabalansētu budžetu. DN uzskata, ka neskaidrība par lata kursu attur iespējamos ārzemju investorus.

SVD arī norāda, ka ir kritušās procentlikmes un kronas kurss pēc «vārdu kara» starp zviedru valdību un latviešu premjeru, kas sākās pēc tam, kad pagājušajā piektdienā zviedru finanšu ministrs A.Borgs pauda bažas, ka Latvijas valdība nespēj īstenot tos taupības mērus, ko par aizdevumu pieprasa SVF un ES. Pirmdien pēc politiķu ķīvēšanās Swedbank un SEB  akcijas biržā kritās par 4-5%, raksta SVD. Procentlikmes desmitgadīgajām valsts obligācijām kritās par 0,04 procentiem līdz 3,18 procentiem, savukārt divgadīgajām par 0,01 procentiem līdz 0,80 procentiem. Kronas vērtība pret eiro un dolāru mazinājās par trīs ērām līdz attiecīgi 10,29 kronām un 7,04 kronām.