Roku rokā ar krievu neonacistiem

Paralēles ar Krievijā notiekošajiem labējo radikāļu gājieniem esot nevietā, mums tuvākas ir Mārtina Lutera Kinga idejas — tā paziņoja Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas (LNDP) līderis Jevgeņijs Osipovs, runājot par kopīgi ar biedrību Rodina (Dzimtene) pieteikto Krievu maršu Rīgā. Politologs Nils Muižnieks gan šaubās, ka nosaukums izvēlēts nejauši, jo abu organizāciju līderu "garīgā un intelektuālā saikne ar Krieviju ir diezgan cieša", turklāt J.Osipovs agrāk atklāti paudis nacistiskus uzskatus. Kautiņi starp nelielām latviešu un krievu radikāļu grupām sestdien gan esot iespējami, taču nekas neliecinot, ka šīm organizācijām būtu masu atbalsts, vērtē N.Muižnieks.

Rīgas dome (RD), ņemot vērā drošības policijas rekomendāciju, 8.septembrī plānoto gājienu neatļāva. Rīkotāji šo lēmumu pārsūdzējuši Administratīvajā rajona tiesā, kas sūdzību skatīs ceturtdien. J.Osipovs jau paguvis paziņot, ka jebkurā gadījumā protesta forma tiks atrasta un "mājās virtuvē neviens nesēdēs". Pārstāvēt pasākuma pieteicējus tiesā apņēmies Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL), kura partija ar LNDP sadarbojas Liepājas domē, savukārt vairāki tās biedri piedalās Dzimtenes aktivitātēs. Dzimtenes līderis ir Eduards Gončarovs, kurš vada arī Latvijas antifašistisko komiteju (LAK), kas 16.martā rīkoja mītiņu pret "neonacisma atdzimšanu".

LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors N.Muižnieks šādu kombināciju vērtē kā ļoti dīvainu, ņemot vērā J.Osipova vēsturi, kurā netrūkst "antifašistiem" gluži pretēju ideju paušanas. "Mani mulsina, ka cilvēki, kas aktīvi cīnās pret latviešu neonacistiem, gatavi iet roku rokā ar krievu neonacistiem. Viņi neredz, ka šiem zēniem ir tāda pati tradīcija ar antisemītiskiem izteicieniem un publikācijām," teic politologs. Viņš pieļauj, ka PCTVL pieprasīja, lai LNDP atteiktos no šīs retorikas, taču "nekas neliecina, ka viņi būtu mainījuši savus uzskatus". "M.L.Kings nekad nerīkoja kaujas nometnes ar ieročiem," piebilst N.Muižnieks.

No Latvijas izsūtītais krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Aleksandrs Kazakovs, kurš patlaban darbojas Maskavā, intervijā laikrakstam Telegraf Krievu maršu vērtē kā "vienu no pēdējo gadu netīrākajām provokācijām pret Latvijas krievu kopienu". A.Kazakovs, kurš Krievijā uzstājas pret ultranacionālistu rīkotajiem pasākumiem ar identisku nosaukumu, uzsver, ka Latvijas krievi dzīvo Krievijas informācijas telpā un zina, kas notika pērn Maskavā un Kondopogā. "Tāpēc jājautā: kāpēc Rīgas Krievu marša organizētāji savu gājienu nosauca tieši tā?" teic A.Kazakovs. Viņš domā, ka tādējādi "normāli jaunieši, kam trūkst informācijas, kļūst par lielgabalu gaļu nekaunīgiem manipulatoriem no LNDP un PCTVL".

N.Muižnieks gan uzskata, ka gājiens nepulcēs daudz cilvēku, jo saukļi ir tie paši vecie: "Jau pierādījies, ka pilsonība nespēj nevienu mobilizēt. Valodas politika var, bet tur nekas jauns nav noticis, visi apraduši ar pašreizējo situāciju." Arī izvēlētais datums neesot tāds, kas saistās ar spēcīgām atmiņām, un Latvijas valdība nav darījusi neko, kas satracinātu cilvēkus, piemēram, kā Igaunijā. "Tomēr tie, kas tur būs — gan latvieši, gan krievi — būs diezgan interesanti zēni, gatavi uz daudz ko," domā N.Muižnieks.

Gājiens iecerēts sestdien plkst. 17 no Barklaja de Tolli pieminekļa cauri Vecrīgai uz Viesturdārzu, maršrutā iekļaujot gan RD, gan Saeimu. J.Osipovs iepriekš lēsa, ka tajā piedalīsies ap 500 cilvēku, kurus apvienos saukļi Krievi nepadodas!, Pilsonību visiem!, Krievu valoda — oficiālā valoda!, Būs labi krieviem — būs labi visiem! un citi. 8.septembris maršam izvēlēts tāpēc, ka tā esot Kuļikovas kaujas gadadiena, kad 1380.gadā krievu tauta sāka atbrīvošanos no mongoļu—tatāru jūga. Tikšot pieminēts arī 1721.gada Nīštates miera līgums starp Zviedriju un Krieviju, ar kuru noslēdzās Ziemeļu karš un Vidzeme kļuva par Krievijas impērijas guberņu.

***

Kas viņi ir?

Jevgeņijs Osipovs. Politisko karjeru sāka 1998.gadā Liepājā, piesakot sevi kā Krievu nacionālās vienotības (KNV) jeb barkašoviešu komandieri Latvijā. Lielo KNV 1990.gadā izveidoja Aleksandrs Barkašovs pēc atšķelšanās no antisemītu grupas Pamjatj (Piemiņa).

KNV bija krievu impēriskie nacionālisti, kas pie krieviem pieskaitīja arī ukraiņus un baltkrievus, stāsta N.Muižnieks. Ļoti svarīgs organizācijai bijis militārisms — gan glorificējot uzvaru Otrajā pasaules karā, gan rīkojot kaujas treniņus brīvā dabā un saucot savus biedrus bojci (kaujinieki). "Senāk viņi valkāja melnus formastērpus ar beretēm, ar stilizēto svastiku (Kolovrat) un lietoja tipisko sveicienu ar gaisā izstieptu roku, sakot Slava Rosiji!" stāsta politologs.

Savulaik J.Osipovs nebija tik uzmanīgs savos izteicienos kā tagad, atklājot savu antisemītismu un neiecietību pret čigāniem. Viņš klāstījis, ka "cionisti ir augoņi uz cilvēces organisma", to sazvērestība neesot nekāds joks, kā arī vairojis stereotipu, ka visi čigāni esot "narkomāni un zagļi".

Pēc vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem reģistrēt sabiedrisku organizāciju, J.Osipovam 2002.gadā beidzot izdevās "legalizēties". Aptuveni 80 barkašoviešu iestājās "pusmirušā organizācijā" LNDP, ko tolaik vadīja Armands Māliņš, un ievēlēja J.Osipovu par līderi, vēlāk pilnībā pārņemot varu partijā. "Vienīgais kopējais viņiem bija antisemītisms un homofobija," komentē N.Muižnieks.

J.Osipovam nereti bijušas nesaskaņas ar tiesībsargājošajām iestādēm. Lielākoties tie bijuši administratīvie pārkāpumi par mītiņu rīkošanu, taču 2002.gadā tiesas spriedumā tā sauktajā barkašoviešu laupītāju lietā J.Osipovs vainots par to, ka "veicinājis un atbalstījis piecu gados jaunu tiesājamo iesaistīšanos noziegumos" un palīdzējis pārdot zagtus datorus. Par laupīšanu un zādzību sēriju, nelikumīgu šaujamieroču pirkšanu, glabāšanu, pārdošanu, nēsāšanu un citiem noziegumiem toreiz tika tiesāti 15 jauni liepājnieki, un tieši barkašoviešu loma bijusi vissmagākā. Pie vairākiem aizdomās turētajiem tika atrasta karabīne, pašdarināts automāts, gaisa pistole, arbalets ar optisko tēmēkli, dažāda munīcija, naži, koka nūja ar kāškrustu un citi priekšmeti ar KNV simboliku.

Eduards Gončarovs. Mediju uzmanību pirmoreiz guvis 1990.gadu vidū, kad kā Latvijas krievu kopienas pārstāvis ar dažiem citiem aktīvistiem iebarikādējās organizācijas telpās, kad namīpašnieks vēlējās to izlikt par īres nemaksāšanu. N.Muižnieks vērtē, ka E.Gončarovs ir cieši saistīts ar Krieviju, ļoti ass savos izteikumos par Latvijas politiku un ļoti aktīvs dažādās demonstrācijās un gājienos.