Smagā piezemēšanās varēja nenotikt 87

Amatpersonu optimisms no smagā kritiena diemžēl nav pasargājis — iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugums otrajā ceturksnī izrādījās tikai 0,1% un jau šobrīd, iespējams, kļuvis par sarukumu. Ekonomistu apvienības 2010 prognoze ir vēl draudīgāka: nākamgad kritums var sasniegt pat mīnus 5%.

Kas īsti ar Latvijas ekonomiku noticis? Tagad speciālisti atzīst — Latvija pārāk ilgi dzīvoja pieauguma eiforijā, bet pēdējais piliens bija globālā tirgus satricinājumi, ko ievadīja strauji kāpjošā naftas cena un ASV mājokļu kredītu krīze. Ekonomisti arī mēģina mierināt ar ekonomikas ciklisko dabu — tai raksturīgi kāpumi un kritumi, un atliek tikai pareizi izturēties katrā posmā, saglabājot vēsu prātu un ievērojot noteiktas sakarības. Īsumā — "treknajos" gados jāaudzē krājumi, lai grūtajos laikos būtu no kā dzīvot, savelkot jostas. Taču, ja šie noteikumi pārmērīga optimisma, populisma vai nepietiekamas izpratnes dēļ tiek pārkāpti, sekas daudziem ir katastrofālas. Tagad svarīgāk par kļūdu atzīšanu ir saprast, kas īsti nogāja greizi, lai nākamreiz būtu, no kā mācīties.

Krietni par vēlu

To, ka valdības pretinflācijas plāns bija novēlots, beidzot atzinuši arī paši politiķi — pirms pusgada to intervijā Dienai pirmais uzdrošinājās teikt ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Viņa pārziņā Ekonomikas ministrija sākusi īstenot eksporta atbalsta pasākumus, ko bija paredzēts iekļaut vēl premjera Aigara Kalvīša (TP) solītajā, taču tā arī netapušajā ekonomikas stabilizācijas plānā, kas bija jāgatavo kopā ar ekonomikas ekspertiem un sociālajiem partneriem. Toreizējā premjera drosmīgais mērķis bija šogad saglabāt 7—8% IK ar inflāciju ap 3% un tekošā konta deficītu zem 10% no IK.

Visbiežāk minētais izšķirīgais brīdis, kad no draudošās bedres vēl varēja izstūrēt daudzmaz sausām kājām, bijis 2006.gada otrā puse, kad valdība vieglu roku iztērēja negaidīto budžeta ienākumu, tādējādi veicinot ekonomikas pārkaršanu. Tekošā konta deficīts pirmo reizi pārsniedza 20% no IK. Trauksmes zvanus jau 2005.gadā sāka sist Latvijas Banka (LB), brīdinot par straujo inflāciju un nesabalansēto ekonomikas nozaru izaugsmi, kas ar ārvalstu kredītiem uzpūsto iekšējo patēriņu nelīdzsvaroja ar eksportu. Regulējošo institūciju uzdevums bija ierobežot sistēmas pārpludināšanu ar naudu, vērtē Parex Asset Management vadītājs Zigurds Vaikulis. Taču to ausis bija kurlas, un Latvijas ekonomikas kursa maiņa "bagātās Eiropas virzienā pārvērtās nekontrolētās vietējās orģijās".

Savelk vienpusīgi

Vainu par pārmērīgo patēriņu nevar uzvelt tikai valdībai — arī biznesam un sabiedrībai jau 2005.gadā bija jāpiebremzē, uzskata SEB bankas analītiķis Andris Vilks. "Lai kaut kas kristu, tam vispirms ir jāizaug," atzīst Z.Vaikulis, "kredītu buma laikā nauda Latvijā gāzās iekšā pārāk daudz, lai ekonomika to paspētu kārtīgi sagremot." 2006.gada septembrī komercbankas kopā ar Latvijas Banku bija sagatavojušas plānu, kā piebremzēt patēriņa bumu, tomēr pēc valdošajai koalīcijai izdevīgā Saeimas vēlēšanu rezultāta interese par to noplaka, atceras A.Vilks. Pērn martā valdības steigā pieņemtie lēmumi ierobežoja hipotekāro kreditēšanu, taču nesavilka budžeta jostu un nedomāja, kā labāk apgūt Eiropas naudu vai valsts investīcijas, lai uzlabotu konkurenci.

Jau 2007.gada sākumā vajadzēja reformēt nodokļus, pārliekot galveno slogu uz patēriņu un īpašumiem, atbrīvojot no tiem reinvestēto peļņu un ieviešot eksporta garantiju shēmu, saka Rīgas Ekonomikas augstskolas eksperts Andris Strazds. Šie soļi, joprojām atgādināti no darba devēju un arodbiedrību puses, nav sperti līdz šim. Nordea bankas analītiķis Andris Lāriņš teic, ka 2007.gada sākums bija pēdējais laiks budžetā iekrāt lielāku pārpalikumu, un Ivara Godmaņa (LPP/LC) "valdībai tagad būtu vieglāk, ja ar pašreizējo pieeju būtu darbojusies iepriekšējā".

Būs vēl sliktāk

No bedres nevarēsim izrāpties ātri, par to ir vienisprātis visi. Visi Dienas aptaujātie kā pirmo un galveno glābēju no akača nosauc eksporta pieaugumu, kura garantiju shēma būtu visiedarbīgākā, jo arī ārējie apstākļi — situācija pasaules tirgos — pašlaik nav labvēlīgi. I.Rimšēvičs iesaka stimulēt Latvijas tirdzniecības pārstāvjus ārzemēs pēc padarītā darba — par piesaistītām investīcijām vai atrastiem noieta tirgiem.

SVF misijas Latvijā vadītāja Reičela van Elkana norāda, ka Latvijai jāievēro strikta finanšu politiku, lai mazinātu fiskālo un tekošā konta deficītu. "Tā jāsaglabā arī tad, kad ekonomiskā izaugsme atjaunosies. Lai saglabātu privātā un valsts sektora algu līdzsvaru, pēdējo pieaugumam jābūt zem inflācijas." Pasaules finanšu pīlāra Lehman Brothers kontekstā zīmīgs šķiet SVF norādījums finanšu jomas uzraugiem cieši pieskatīt banku aizdevumu portfeļu atbilstību rezervēm, lai nodrošinātos pret riskantiem kredītiem, kamēr inflācija ir augsta.

LB uzsver, ka "nulles" budžets, maksimāli samazinot katru izdevumu pozīciju, būs labākās zāles pret satricinājumiem Latvijas mazajai ekonomikai, kura atkarīga no ārvalstu kapitāla. A.Strazds gan domā, ka budžets ar deficītu mīkstinātu iekšzemes pieprasījuma kritumu, tiesa, palēninot ekonomikas atveseļošanos. Viņš iesaka privatizēt valsts daļas Lattelecom un airBaltic, naudu novirzot stabilizācijas fondā, kas būtu glābiņš, ja valdība naudu nevarēs aizņemties starptautiskajā tirgū. A.Vilks uzskata, ka palīdzētu straujāka Eiropas fondu apguve un nekustamā īpašuma tirgus aktivizācija ar atsevišķām atbalsta programmām.

"Politiķiem jāvienojas par prioritāti — revidēt valsts aparātu, lai samazinātu tēriņus un glābtu ekonomiku, vai sargāt vietu tikai tāpēc, ka tā ir svarīga partijai," pamatojot striktās prasības samazināt birokrātijas izmaksas, saka A.Lāriņš. Z.Vaikulis gan teic, ka valdība var tikai mīkstināt ekonomiskās svārstības, bet viss būs atkarīgs no uzņēmēju un patērētāju pieņemtajiem lēmumiem.