Vai
Sarunā ar Dienu J.Šmits vairākkārt uzsver, ka esot pret jebkādām
varmācības izpausmēm pret bērniem, arī pret viņu pazemošanu, ņirgāšanos
par viņiem un kropļošanu. Tomēr jautāts, kā pats tulko citēto Zālamana
pamācību, J.Šmits izsakās mīklaini: "Tas atkarājas no interpretācijas.
Katrs diemžēl var ietulkot lietas, kas tur patiesībā nav. Vēlreiz
uzsvēršu, te nav domāta Delfu komentāros (LA raksta sakarā publicētā
raksta komentāros — red.) pieminētā sišana ar tējkannu, duršana kaķim
acī ar nezin ko. Te ir domāta pārmācīšana," saka J.Šmits un klāsta:
piemēram, bērnam solīts brīvdienās viņu aizvest uz kinoteātri, taču
bērns, piemēram, nav pildījis kādu solījumu un par sodu viņš uz kino
netiek vests. Taču tepat arī viņš norāda: "Es neinterpretēju ne kā
emocionālu, ne fizisku (pārmācību — red.), bet pieņemu, ka Bībelē
rakstītais ir patiesība un Dieva iedvesmotais vārds." Jautāts, vai arī
šo pamācību var skaidrot burtiski — kā pēršanu ar rīksti, J.Šmits
konkrēti atbildēt vairās, sakot, ka par to jājautā Latvijas garīgajiem
līderiem.
Arī Dardedzes pārstāve Laila Balode saka, ka pēršana nav audzināšanas
metode, bet gan veids, kā vecāki parāda savu bezspēcību bērna
audzināšanā un izgrūž dusmas pār bērnu, tādēļ to noteikti nevajadzētu
pielietot pret bērnu.
J.Šmita citāts no intervijas Latvijas avīzē 2007.gada 31.jūlijā:
"Arī Latvijā vecākiem ir garantētas tiesības audzināt savu bērnu pēc saviem reliģiskajiem uzskatiem un neviena Eiropas institūcija nevar atcelt to, kas teikts Svētajos Rakstos. Zālamana pamācību 13.nodaļas 24.pantā ir rakstīts: «Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.» Vecā Derība ir pamats trim lielākajām reliģijām: kristietībai, jūdaismam un islāmam. Tāpat arī ANO izdotās «Deklarācijas par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju un pārliecību, izskaušanu» 5.pantā ir teikts, ka vecākiem ir tiesības organizēt dzīvi ģimenē saskaņā ar savu reliģiju un ticību un audzināt bērnos tādu morāli, kādai tic vecāki. Rietumos daudzina bērnu tiesības, bet klusē par vecāku likumiskajām tiesībām audzināt bērnus pēc savas pārliecības. Neliekuļosim, Latvijas sabiedrībā būtu grūti atrast, īpaši vecākās sabiedrības vidū, cilvēku, kurš kaut vienreiz mūžā no saviem vecākiem nebūtu saņēmis pērienu. Tā mēs esam uzaudzināti. Protams, mēs varam izdomāt jaunas normas un jaunus likumus, bet ir gadu tūkstošiem pārbaudītas vērtības. Un tās ne tikai darbojas un ir efektīvas, bet ir arī autoritatīvas tādēļ, ka tās izdevis augstākais likumdevējs – Dievs."
Pievieno komentāru