Pēdējos 50 gados Baltijas jūra kļūst aizvien netīrāka. Tajā tik daudz
ieplūst slāpekļa un fosfora savienojumu, kas veicina masveida aļģu
vairošanos, ka ūdenī strauji samazinās skābekļa daudzums. Līdz ar to
apdraudētas arī Baltijas jūras zivis. "Paraugieties uz Baltijas jūru!
Mēs esam par to atbildīgi," saka Vides aizsardzības kluba žurnāla Vides
Vēstis direktors Ģirts Strazdiņš, mudinot cilvēkus sākt rūpēties par
savu Baltijas jūru nevis akcijās un kampaņās, bet pie savas veļas
mazgājamās mašīnas, izvēloties veļas pulveri bez fosfāta.
Ķīmija. Bīstama
Diemžēl 80—90% Latvijā pārdotā veļas pulvera ir videi kaitīgi, saka Ģ.Strazdiņš. Daudzos veļas mazgājamajos līdzekļos vēl joprojām tiekot lietoti fosfāti, kuru galvenā funkcija mazgāšanas līdzeklī ir ūdens mīkstināšana. Taču, nonākot dabā, tie kopā ar slāpekļa savienojumiem veicina pastiprinātu aļģu augšanu. "Pašlaik ekoloģiskā sistēma Baltijas jūrā ir ļoti nestabila, valdības lemj par jaunu ūdens attīrīšanas iekārtu būvniecību, bet, piemēram, Daugavgrīvas ūdens attīrīšanas iekārtas ar grūtībām tiek galā ar augsto fosfora līmeni," stāsta Ģ.Strazdiņš. Aprēķināts, ka 25—40% fosfora pilsētu notekūdeņos nāk no mazgāšanas līdzekļiem. Latvijā visi populārākie mazgāšanas līdzekļi joprojām satur fosfātus.
Svarīgākā mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļa ir virsmas aktīvās vielas, kas veic pašu galveno — tās mazgā. Taču, nonākot vidē, šie savienojumi var kaitēt dzīvajiem organismiem. Diemžēl LAS ir viena no populārākajām virsmas aktīvajām vielām Latvijā nopērkamajos mazgāšanas līdzekļos.
Baltām drēbēm domātajos līdzekļos arī nereti ir hlora balinātāji, piemēram, nātrija hipohlorīti, kam ir indīgi izgarojumi un kas veido organiskus hlora savienojumus, piemēram, hloroformu. Baltuma panākšanai mazgāšanas līdzekļos lieto arī optiskos balinātājus. Tie satur fluorescentas daļiņas, kas ultravioleto gaismu pārvērš redzamā gaismā, lielākoties spektra zilajā gaismā. Tā iedarbojas uz cilvēku redzi, liekot audumam izskatīties baltākam, nekā tas patiesībā ir. Taču optiskie balinātāji saindē ūdenī mītošās dzīvās būtnes. Pēc mazgāšanas uz drēbēm palikušās atliekas var izraisīt iekaisumus vai alerģiju. Sadzīves ķīmijā plaši izmanto arī sintētiskās vielas, kas lēni sadalās un uzkrājas gan cilvēku, gan dzīvnieku audos un var tikt nodotas nākamajām paaudzēm. Sintētiskās krāsvielas var izraisīt alerģiju un vēzi.
"Es negribu alerģiju"
"Pirmais, par ko aizdomājos, kad pirms aptuveni pieciem gadiem nolēmu sākt izmantot tikai videi draudzīgu sadzīves ķīmiju, bija mana veselība. Ja arī man nav nekādas alerģijas, ar sadzīves ķīmiju pie tādas var ļoti ātri tikt," norāda Eva Intenberga, kura ir veikalu tīkla Biotēka tirgzinību direktore. "Tagad nelietoju ķīmiju, kurā ir fosfāti un optiskie balinātāji. Tā kaitē videi, manai ādai, un man nepatīk to smarža. Lietoju Sodasan universālo mazgāšanas līdzekli un, tā kā bieži braucu uz laukiem, man svarīgi, ka ūdeni, kurā mazgāju traukus, varu izliet zālītē un tā turpina augt. Arī veļas mazgāšanai izmantoju Sodasan Sensitive. Jāatzīst, ka baltās drēbes nav žilbinoši baltas, toties manas drēbes ilgāk valkājas, tās nezaudē izturību."
"Latvijā noteikti ir interese par videi draudzīgu sadzīves ķīmiju," novērojis Ģ.Strazdiņš, piesaucot populārākos tiešā mārketinga ķēdes produktus, piemēram, Amway, GNLD un Nature"s of Scandinavia, kas, nonākot vidē, ātri sadalās. "Tajos nav smaržvielu un krāsvielu, taču nevarētu teikt, ka tie simtprocentīgi atteikušies no sastāvdaļām, kas cilvēkiem un videi nav vēlami," saka Ģ.Strazdiņš. Tā kā sadzīves ķīmijas precēm atšķirībā no kosmētikas uz iepakojuma nav jāuzrāda visas sastāvdaļas, tad pircējiem ir grūti izvēlēties to veļas pulveri, kas ir vismazāk kaitīgs.
Pēc Ģ.Strazdiņa domām, viena no lielākajām problēmām — daudzas sadzīves ķīmijas ražošanā izmantotās vielas nav pietiekami izpētītas, un līdz ar to nav skaidrības, kādu ietekmi tās atstāj uz vidi un cilvēkiem. ES ķīmisko vielu pārvaldības regula par ķīmisko vielu reģistrēšanu, izvērtēšanu, atļaujām un ierobežojumiem gan prasa uzņēmējiem pierādīt, ka preču ražošanā izmantotās vielas nav kaitīgas, bet ir skaidrs, ka ražotājiem ir grūti kaut ko aizliegt bez pamatojuma. "Zaļais patēriņš iet rokrokā ar vides apziņu, tādēļ pareizākais man šķistu veicināt cilvēku vēlmi dzīvot videi draudzīgi, lai viņi paši meklētu preces ar ekomarķējumu un veikalus, kuros pārdot ekopreces un bioloģisko produkciju," teic Ģ.Strazdiņš.
***
Draudzīgie marķējumi
- Latvijas ekoprodukts
- Laba vides izvēle
- Ziemeļu gulbis
- Ekopuķīte
- Zilais eņģelis
Informācija: zbzeme.lv
***
Videi saudzīgie
Mini Risk, Bio Est, LV, Neutral, SA8 (Amway), Frosch, Kastanis, Persil gēls, Perwoll gēls, Rex gēls, Mini Risk, Ecover, Sodasan, Optimal (Nature"s of Scandinavia), Sonet, AlmaWin, G1 (GNLD)
Informācija: Vides Vēstis
***
Kur iegādāties
- Biotēkas veikalos Rīgā, Cēsu ielā 12, Šķūņu ielā 12/14, Slokas ielā un Sky& More telpās Duntes ielā 19a
- Interneta veikali ekopreces.lv un lavandas.lv
- Veikals Dabasbērns Miera ielā 19 Rīgā
- Weleda veikali Rīgā, Baložu iela 28 un Čiekurkalna 1.garā līnija 76
***
Zaļi padomi
- krāsainai veļai lietojiet mazgāšanas līdzekli, kurš nesatur balinātāju
- mazgājiet veļu ar zemāko iespējamo temperatūru
- veļas mazgājamo mašīnu vienmēr piepildiet pilnu
- izvairieties no skalošanas līdzekļiem. Tie ir indīgi zivīm, mazajiem ūdensdzīvniekiem un aļģēm. To vietā pamēģiniet etiķi. Uz skalošanas trauku lietojiet 100 ml neatšķaidīta galda etiķa.
- ja iespējams, neizmantojiet žāvēšanas programmu
- ja izmantojiet atkaļķošanas līdzekli, lietojiet mazāk mazgāšanas līdzekļa — tā devu izvēlieties atbilstoši mīkstajam ūdenim
- izvēlieties drēbes, kuru materiālā ir iespējami daudz dabiskās šķiedras
- centieties pirkt drēbes, ko varat mazgāt paši, lai tās nebūtu jānes uz ķīmisko tīrītavu.
Informācija: Vides Vēstis
Pievieno komentāru