Jaunā laika lielākā problēma daudzu gadu garumā bijusi nespēja sarunāties un sastrādāties ar citiem, atzīst partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Intervijā SestDienai viņa atklāj, par kuru partijas biedru kaunas, kurš, viņasprāt, šobrīd saņem nepelnīti daudz uzmanības un kāds ir iespējamais valsts pazaudēšanas scenārijs, pie kā būtu vainojami kā politiķi, tā paši vēlētāji.
Vai Saskaņas centra uzvara nākamajās Saeimas vēlēšanās var nozīmēt valsts zaudēšanu?
Jā. Un tur nebūs neviena cita, ko vainot, kā vien politiķus, kas līdz tam laikam nebūs spējuši vienoties un parādīt, ka māk kopā strādāt, nevis tikai viens pret otru karot.
Kā vērtējat to, ka sākumā Jaunais laiks gāja baznīcā un prasīja ziedot miljonu?
Piederu Rīgas Lutera draudzei, ar baznīcu man nebija problēmu. Jaunais laiks no 2002.līdz 2010.gadam ir Latvijas politikā, nu jau arī Eiropas politikā. Šajos gados esam pieļāvuši pietiekami daudz kļūdu. Bieži vien neesam varējuši izskaidrot savus lēmumus, mums ir pietrūcis profesionālisma. Bet esam spējuši mainīties.
Miljona prasīšana bija kļūda vai nespēja izskaidrot?
(Viebjas) Tas jājautā Repšem. Es nācu politikā ar motivāciju kaut ko mainīt. Tobrīd mani bērni bija mazi, un es vēlējos, lai viņi dzīvotu valstī, kas ir līdzīga Somijai, Dānijai vai Zviedrijai. Tagad maniem bērniem ir deviņi gadi.
Vairāk lasiet žurnālā SestDiena
Pievieno komentāru