Saeima trešdien ārkārtas sēdē nodeva parlamenta komisijām valdības iesniegto nākamā gada valsts budžeta projektu.
Budžeta projekta nodošanai Saeimas komisijām atbalstīja 68 deputāti, 23 atturējās, bet viens deputāts bija pret. Par atbildīgo komisiju noteikts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Saeima nodeva izskatīšanai komisijās arī visus budžeta projektu pavadošos likumprojektus.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs Saeimas sēdē sacīja, ka šis budžets ir pragmatiski izstrādāts valdības komandas darbā. Viņš norādīja, ka šogad varēja redzēt, ka ministri strādāja kā komanda, domājot par valsts kopējām, nevis tikai savas pārstāvētās jomas interesēm.
Turklāt Latvija ir viena no retajām valstīm, kas piedāvā stabilizācijas budžetu. Daudzās Eiropas valstīs šobrīd tiek veidoti krīzes budžeti, uzsvēra Reirs.
Viņš arī atzīmēja, ka valdība strādājusi ar sociālajiem partneriem, un būtiskākā vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību, par ko liecina tas, ka iepriekšējos gados valdība ar savienību parakstīja domstarību un vienošanās protokolu, savukārt šogad tas pārdēvēts par vienošanās un domstarpību protokolu.
Finanšu ministrs Andris Vilks otrdien, 7.decembrī, Saeimai svinīgi iesniedza nākamā gada valsts budžeta projektu. Budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi no finanšu ministra saņēma Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu tika saņemts arī Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011.-2013.gadam.
Vilks intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" iepriekš prognozēja, ka, lemjot par nākamā gada valsts budžetu, Saeimā asākās diskusijas būs par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu un pašvaldību budžetiem.
Viņaprāt, Saeima gan izprot grūto budžeta situāciju un atbalstīs valdību smagajos lēmumos. "Saeima, manuprāt, izprot, ka PVN pieaugums, kas ir par vienu procentpunktu, un sociālais nodoklis, kurš pieaug par diviem procentpunktiem, tas tomēr ir mazs pieaugums, ko tirgus varētu absorbēt un kas nebūtu būtisks negatīvs iemesls arī mājsaimniecību ienākumu kritumā vai biznesam. Tas tomēr ir mazs. Ja mēs darītu to pašu, kas tika darīts iepriekš, proti, staigātu divu triju procentpunktu līmenī, tas būtu būtiski," sacīja finanšu ministrs.
Finanšu ministrs arī prognozēja, ka parlaments atbalstīs nākamā gada budžetu. "Es pieņemu, ka Saeima ir pietiekami atbildīga. Galu galā valdību veidojošām partijām Saeimā ir vairākums, un arī no citām partijām varētu būt konstruktīvs atbalsts," klāstīja Vilks.
Latvijas 2011.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 4,204 miljardi latu, bet izdevumi - 4,788 miljardi latu. 2011.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi palielināsies par 341,9 miljoniem latu jeb 8,9% salīdzinājumā ar 2010.gada plānu, bet izdevumi - attiecīgi par 402,1 miljonu latu jeb 9,2%.
Valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts tiek prognozēts 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb 584,2 miljoni latu.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad tiek prognozēti 3,022 miljardu latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2010.gada plānu ir par 330,7 miljoniem latu jeb 12,3% vairāk, bet valsts pamatbudžeta izdevumi 2011.gadā plānoti 3,369 miljardu latu apmērā. Izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2010.gada sākotnējo plānu, ir 10,6% jeb 323,5 miljoni latu.
Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.-2013.gadam šogad Latvijā vēl būs neliels ekonomikas kritums 0,4% apmērā. Tiek prognozēts, ka 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012.gadā - par 4%, bet 2013.gadā - par 3,9%.
Inflācijas prognoze 2011.gadam - gada laikā (decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri) patēriņa cenas pieaugs par 1%, savukārt, salīdzinot 2011.gada vidējo cenu līmeni ar 2010.gada vidējo cenu līmeni, tās palielināsies par 1,1%.
Līdz ar 2011.gada budžeta likumprojektu Saeimā iesniegta arī pavadošo likumprojektu pakete, kurā ir 94 likumi. Lielākā daļa no tiem - 53 likumi - nodrošinās valdības strukturālās izmaiņas, likvidējot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.
No pārējiem pavadošajiem likumiem būtiskākie ir grozījumi nodokļu likumos - grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN) paredz no 21% līdz 22% palielināt PVN pamatlikmi un no 10% līdz 12% palielināt samazināto likmi; izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) paredz no 26% līdz 25% samazināt IIN likmi; grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) paredz piešķirt UIN atlaides lielajiem investīciju projektiem; grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli paredz palielināt nodokli mājokļiem; izmaiņas likumā par akcīzes nodokli paredz piemērot vispārējo likmi degvielai ar 5% biodegvielas piejaukumu un palielināt akcīzi bezalkoholiskajiem dzērieniem. Uz Saeimu tiek virzīti arī divi jauni likumi - par transportlīdzekļu nodokli un uzņēmumu transportlīdzekļu nodokli, kā arī finanšu stabilitātes nodevu.
Pievieno komentāru