Vēl jau nekas nav sācies - tā par problēmām ekonomikā saka nekustamā īpašuma kompānijas Latio šefs Edgars Šīns. Viņš ceturtdien no rīta intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka klasiskā izpratnē var runāt par nepatikšanām finanšu druvā, kuras tā īsti reālā tautsaimniecībā, reālos uzņēmumos vēl nav jūtamas.
Pēc viņa vārdiem, to ir sajutuši uzņēmumi, kas saistīti ar finanšu pakalpojumiem un nekustamo īpašumu, bet cilvēki, kas strādā citās sfērās, "pat nenojauš par to, kas notiek, par to, kas viņus sagaida".
Runājot par kredītņēmēju problēmām, E.Šīns intervijā paziņoja, ka, vajadzētu pārstāt valstī melot - pārstāt melot centrālās bankas vadītājam, valdības vadītājam. "Atcerieties to amerikāņu filmu par to advokātu, kas pēkšņi vairs nevarēja melot. Es domāju, ka dzīve iegūtu pilnīgi citu kvalitāti. Arī ticība varai noteikti pieaugtu," teica uzņēmējs. Viņš patlaban personīgi nezinot nevienu kredītņēmēju, kurš neizjustu grūtības apkalpot savas saistības, "faktiski tādu nav". "Ir ļoti, ļoti, ļoti maz īpašumu, uz kuriem paņemtā kredīta summa būtu mazāka kā īpašuma šā brīža vērtība," teica uzņēmējs.
Vaicāts, vai grūtības varētu būt 90% kredītņēmēju, viņš norādīja, ka tas būtu optimistisks skaitlis. No plašākām prognozēm E.Šīns atturējās.
Kā uzskata uzņēmējs, turpināsies ne tikai cenu kritums nekustamā īpašuma jomā, bet arī "tas, no kā varbūt visvairāk būtu jābaidās", proti, turpināsies nodokļu ieņēmumu kritums. "Es domāju, ka mums nav nekāda pamata būt optimistiskiem par cenu tendencēm tuvākajā nākotnē, absolūti nekāda. Lai cik bēdīgi tas nebūtu, tā vietā, kad nauda tika gāzta iekšā Latvijas tirgū, patlaban tā visādos veidos tiek ņemta ārā. Nauda no tirgus tiek ņemta ārā un cenas krīt," skaidroja Latio vadītājs, piebilstot, ka tas turpināsies, kamēr būs kāda cita nauda, kas nāks izņemtās vietā.
Viņaprāt, galvenais princips, ko valdībai vajadzētu ievērot, ir atjaunot cilvēku un uzņēmēju vēlmi un iespēju maksāt nodokļus.
Tāpat E.Šīns aicināja analizēt, "kāpēc Latvijā nīst uzņēmējus, kāpēc jebkurš uzņēmējs, kas atļaujas kaut ko virtuālajā vidē uzrakstīt, saņem darvas spaini uz galvas no komentētājiem". Viņa skatījumā lielākā problēma ir tā, ka "normālām mājsaimniecībām", ģimenēm, kas rūpējas par mīļajiem, uzņēmēji kopā ar politiķiem ir "kretīni, maitas, cūkas".
"Mani pārmet pār vienu kārti ar visiem iesaistītajiem, es jau esmu uzņēmējs, man makā ir tā kā drusciņ vairāk naudas nekā tam cilvēkam, kas strādā kādu vienkāršu, algotu darbu, ļoti cienījamu, protams. Bet tas ļoti, ļoti degradē šo valsti," savu pozīciju skaidroja uzņēmējs. Viņš bažījas: kamēr sabiedrība neuzskatīs, ka ir labi uzņemties risku būt par uzņēmēju, negulēt naktis un domāt, kā nepievilt 20, 30 vai 50 cilvēkus uzņēmumā, par kuriem uzņēmuma vadītājs rūpējas, lai viņiem ir, par ko uzturēt savus mīļos, "mēs no šīs mēslu bedres ārā netiksim, mēs tepat pērsimies". Pēc viņa domām, "šādi Dienvidu tilti un šādi mūsu iekritieni ar seju dubļos" aizvien attālina to brīdi. Tas, viņaprāt, attālina iespēju kļūt par normālu sabiedrību, kur uzņēmējiem paspiež roku par to, ka viņi krāj sirmus matus, neguļ naktis un pelna naudu un godīgi maksā nodokļus.
Kamēr mums nebūs tādu politiķu, kuriem ieejot auditorijā, cilvēki sajūsmā pielec kājās un skaļi aplaudē par to, ka ir cilvēki, kas ir pelnījuši būt par tautas priekšstāvjiem un kas tiešām strādā dienu un nakti, lai rūpētos par viņu interesēm, kaut kā īpašas izredzes šai valstij neredzu, teica E.Šīns.
"Kāpēc es tērēju savu laiku, nervus, kāpēc es tik bieži ļāvos žurnālistiem ķengāt savu vārdu medijos, bija tas, ka es redzēju, ka notiek totālā disproporcija starp to, ko mūsu mājsaimniecības spēj maksāt, un to, ko ārzemju nauda ir sadzinusi gaisā, un ka agrāk vai vēlāk mēs pie šīs sasistās siles nonāksim. Blakus tam mana uzņēmējdarbība ļauj redzēt to, kā šī valsts tiek administrēta, pārvaldīta," klāstīja uzņēmējs, kā piemēru minot vairāku datu bāžu veidošanu valsts iestāžu pārziņā.
"Sīks piemēriņš no mūsu ikdienas dzīves ir tas, kā valsts līdzekļi tiek izmantoti, kā šie talantīgie, gudrie cilvēki, kas ir iesaistīti nevis uzņēmējdarbībā, bet valsts pārvaldē, kā viņi savu intelektuālo potenciālu izmanto," stāstīja uzņēmējs, norādot uz to, ka viņa pārstāvētajā jomā vien paralēli top vismaz astoņas datu bāzes dažādos resoros, kas visas apmēram uzkrāj vienu un to pašu informāciju. Viņa pūliņi teikt, lai vienojas par vienu datu bāzi un lai nav "jātekalē" ar drukātiem papīriem starp elektroniskām datu bāzēm neesot sadzirdēti.
E.Šīna vērtējumā iepriekšējā valdība varēja saukties kā koalīcijas saglabāšanas valdība valsts bankrota laikā, bet pašreizējā valdība varētu saukties valdība, kas ir domāta, lai sariebtu Jaunajam laikam. Uzņēmējs vēloties sagaidīt valdību, kuras uzstādījums ir ievest tautu saulītē.
"Šī paaudze diemžēl ir palaidusi garām iespēju izvairīties no blieziena pa pieri ar grābekļa kātu, varbūt parūpēties, lai nākamā spēj sevi pasaudzēt," intervijā teica uzņēmējs.
Pievieno komentāru