Daudz drūmu ziņu sakritis vienlaikus — rēķins par komunālajiem pakalpojumiem, bezdarbnieku rinda, kas stiepjas pa diviem stāviem un arī ēkas ārpusē, un kā punkts uz i — arī apsīkums vīra biznesā. "Drūms noskaņojums, vīrs apsver braukšanu uz Vāciju," stāsta Signe Ozoliņa, kuras gaitām Diena sāka sekot, kopš viņa zaudēja sekretāres darbu interjera dizaina uzņēmumā.
Nav tā, ka ļoti gribētos emigrēt; ja uz Angliju, tad vēl citādi, bet vācu valodu Signe neprotot. Galvenais mudinātājs šajā situācijā ir vīrs, kurš ir līdzīpašnieks firmā, kas tirgo dizaina priekšmetus. Uzņēmums pārdod tieši "dārgākā gala" produkciju, un biznesam patlaban diez kā labi nesokas.
Kamēr par emigrēšanu vēl nav skaidrības, Signe nolēmusi apgūt grāmatvedību. Tas būs darbs, ko viņa jebkurā gadījumā varēs apvienot ar mazās meitiņas pieskatīšanu mājās. Pašas samaksātie kursi notiks sestdienās, kad būs, kas pieskata mazo. Paredzēts, ka tie beigsies jūnijā. CV sūtīšanai Signe vairs nepieiet tik sparīgi, jo secinājusi, ka ar viņas pieredzi darbu mājās piedāvā tikai Oriflame izplatīšanas aģentiem. "Iespējams, ja vēl būsim Latvijā, tad atsākšu, kad būšu beigusi kursus," viņa saka.
Kopš reģistrēšanās bezdarbniekos, Signes saskare ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) ir ļoti reta. Arī pabalsta jautājumi ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) jau nokārtoti, un jau otrais pārskaitījums nonācis viņas kontā. "Naudiņa gan nav liela, bet neko vairāk es negaidīju, ņemot vērā, ka savā darbā pelnīju tikai 200 latu," viņa saka. Nākamā reize, kad viņai būs jāiegriežas NVA, paredzēta maijā, kad jāatrādās, vai vēl arvien tiek meklēts darbs. Toties tos, kuriem patlaban jādodas reģistrēties un kārtot pabalstus, viņa neapskauž — decembrī vēl tādu rindu nav bijis. "Mana bijusī kolēģe, kuru arī atlaida no darba, veselu dienu pavadīja, stāvot rindā, tā arī savu kārtu nesagaidot," stāsta Signe. Pēdējo spilgtāko iespaidu radījusi pirmdienas rītā, uz autobusu ejot, redzētā rinda pie VSAA filiāles — tā stiepusies no otrā stāva lejā pa trepēm un ārpus ēkas, kur cilvēku desmiti gaidīja savu kārtu ziemas cienīgos mīnusos.
***
Vai jāpagarina bezdarbnieka pabalsta termiņš?
Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts:
Normālos ekonomikas apstākļos četri mēneši būtu pietiekams laika periods darba atrašanai, tomēr patlaban atrast jaunu darbu ir sarežģīti, tādēļ valdībai būtu jārod iespēja pagarināt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiku. Iespējams, līdz ar laika pagarināšanu var nākties nedaudz samazināt vidējo pabalsta apmēru. Pretējā gadījumā daudzi cilvēki paliktu bez iztikas līdzekļiem, un tas palielinātu sociālo spriedzi sabiedrībā, turklāt daļa iedzīvotāju noteikti meklēs iespējas pārcelties uz dzīvi ārpus Latvijas.
Alfs Vanags, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors:
Pētījums pirms kāda laika parādīja, ka bezdarbniekam darba atrašanai vajadzīgi trīs mēneši. Patlaban lielākajai daļai bezdarbnieku ar trīs mēnešiem nekādi vairs nepietiks darba atrašanai. Reāli vērtējot, domāju, ka valdība nepagarinās bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiku, jau esošajiem pabalstiem ar augošu bezdarba procentu būs nepieciešams papildu finansējums, savukārt sadalīt to pašu summu pa vairākiem mēnešiem nav jēgas, to cilvēks pats vars izdarīt. Ko cilvēki darīs? Droši vien vairāk vērsīsies pie radiniekiem, izmantos visas iespējas nelegāli piestrādāt.
Pievieno komentāru