Atvainojas prezidentu vietā

Pārliecinoši pagājušajā nedēļā tikusi nosvinēta Lietuvas neatkarības pasludināšanas 20. gadadiena, par kuras vienu no galvenajām naglām bez patiesi priecīgā noskaņojuma Viļņas ielās un NATO iznīcinātājlidmašīnu parauglidojumiem kļuvusi pazīstamā krievu cilvēktiesību aizstāvja Sergeja Kovaļova atkārtotā atvainošanās lietuviešiem. Bijušajam padomju laiku disidentam šādi rīkoties licis kauns, kas arī diktējis nepieciešamību lūgt piedošanu baltiešiem, ka Krievija joprojām izvairās no vārda «okupācija» lietošanas attiecībā uz trim Baltijas valstīm. Kovaļovs norādījis uz Krievijas prezidentu vilcināšanos spert šādu soli, bez kura patiesas un savstarpēji labvēlīgas valstu attiecības neesot iespējamas. Lai cik neiespējama šobrīd šķiet iespēja, ka Krievijas augstākie līderi varētu šādi rīkoties, Krievijas galvenā cilvēktiesību aizstāvja teiktais ļauj nezaudēt cerību, ka arī šajā valstī kādreiz kaut kas varētu mainīties. Bet šobrīd acīmredzot to vēlēties ir par agru - varbūt tieši tāpēc no ielūguma apmeklēt Viļņu atturējušies Krievijas un Baltkrievijas prezidenti. Ļoti ticams, ka Dmitrija Medvedeva atbraukšanas gadījumā uz atbildes gājienu nebūtu ilgi jāgaida - ja jūs atzīstat neatkarīgas un suverēnas Lietuvas pastāvēšanu, mēs savukārt 9. maijā varam doties uz Otrā pasaules kara beigu 65. gadadienas svinībām Maskavā. Kā zināms, no šādas vizītes Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite visai veikli atšķirībā no Valda Zatlera sarunā ar Vladimiru Putinu spējusi izvairīties. Kārtējo reizi tāpat kā 2005. gadā nepieciešams uzdot jautājumu ārlietu resoram - vai vēsturiskie notikumi trijās Baltijas valstīs norisinājušies tik atšķirīgi, ka saskaņot kopīgu lēmumu šajā gana svarīgajā jautājumā Rīgā, Viļņā un Tallinā būtu bijis pagalam neiespējami. Gluži tas pats sakāms par kopīgu aicinājumu Kremlim atzīt okupācijas faktu - jaunu kvalitatīvi labāku savstarpējo attiecību izveidošanas vārdā. Un tas ir kļuvis pavisam acīmredzami, ka bez vēsturisko patiesību sakārtošanas efektīva divvirzienu kustība īsti nesanāk. Nebūs taisnība «pragmatiķiem», kas ekonomiskās sadarbības vārdā aicina par vēsturi vispār aizmirst.