Helēnu no dzīvokļa Mērsragā bija plānots izlikt 12. maijā. «Pa galvu, pa kaklu izvācos nedēļu ātrāk. Steidzoties pat visas mantas nepaņēmu,» Helēnas balsī jūtamas skumjas un vilšanās. Pirms nepilniem trim gadiem viņas dēls gribēja pilsētā izveidot zivju pārstrādes uzņēmumu, tā iekārtošanai piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Projekta izstrādei bijuši vajadzīgi arī paša līdzekļi, un Helēnas dēls ieķīlājis mammas četristabu dzīvokli, no komercsabiedrības iegūstot 23 000 latu. «Visu samaksājām par projekta izstrādi, kuru tā arī neizdevās īstenot,» stāsta Helēna, kurai pavisam drīz uz papēžiem sāka mīt arī parādu piedzinēji.
Ilgstošas tiesāšanās rezultātā īpašuma tiesības tika noformētas uz piedzinēja vārda un dzīvoklis tika pārdots par 13 000 latu. «Tagad starpība man jāatmaksā aizdevējiem,» saprot Helēna, kuras vienīgie ienākumi ir invaliditātes pensija. Arī dēls palicis bez ienākumiem. Viņai ir vēl trīs bērni, taču arī viņu finansiālās iespējas ir tik ierobežotas, ka vienīgais, kā viņi spējuši palīdzēt mātei, bija palīdzēt viņai pārcelties no izūtrupētā dzīvokļa uz jaunu dzīvesvietu - īrētu divistabu dzīvokli, kurā bijis vajadzīgs pamatīgs remonts, jo pirms tam tajā 20 gadu neviens nav dzīvojis.
Pievieno komentāru