Pasaules mediju uzmanību piesaistījis Krievijas valdības šonedēļ publiskotais plāns «izlikt uz letes» vairākus valsts kontrolētus uzņēmumus, tādējādi aizsākot otro lielo privatizācijas vilni. Paredzēts pārdot gan tikai mazākuma akcijas, valstij saglabājot galveno teikšanu uzņēmumos. Vieni ieceri vērtē atzinīgi, sakot, ka tiks mazināta pašlaik lielā valsts loma ekonomikā un uzlabots Krievijas tēls, bet citi uzskata, ka tas ir tikai skaļš paziņojums, kas dzīvē varētu nerealizēties.
Jāsamazina deficīts
Krievijas Finanšu ministrijas iecere paredz trijos gados privātajiem investoriem pārdot daļu no pašlaik valsts kontrolē esošajām akcijām tādos uzņēmumos kā Krievijas lielākais naftas pārstrādātājs Rosņeft un ietekmīgākā bankā Sberbank, kopumā desmit valsts pārvaldītās kompānijās. Šādi valsts kasē cer ieplūdināt 29 miljardus dolāru (15,6 miljardi latu).
Krievijas biznesa izdevumi raksta, ka uzņēmumu aktīvu pārdošana palīdzētu samazināt valsts budžeta deficītu, tādējādi nebūtu nepieciešams spert tādu nepopulāru soli kā nodokļu paaugstināšana. Valdība cerot, ka 2011. gadā prognozēto 4% deficītu 2012. gadā izdosies samazināt līdz 3%, bet 2013. gadā līdz 2%. Privatizācijā iegūtos līdzekļus paredzēts ieguldīt arī nīkuļojošo mazo un vidējo uzņēmumu darbības attīstīšanā.
Ietekmīgais britu izdevums Financial Times uzskata, ka Krievijas lielāko uzņēmumu privatizācijai jānotiek atklāti un tai jāpiesaista atzītas starptautiskās bankas. Esot vienlīdzīgi jāļauj «pīrāga dalīšanā» piedalīties arī ārvalstu investoriem. Lai gan Krievijas valdība nevēlas pārdot uzņēmumu kontrolpaketi, privatizācija signalizēšot par to, ka valsts ierobežo tiešo ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem.
Daudz neskaidrību
Tomēr daļa ekspertu uz iecerēto «izpārdošanu» skatās ar šaubām, jo nav skaidrs, vai privatizācijā tiks iesaistīti ārvalstu investori vai pārdošana notiks ar akciju tirgu starpniecību vai arī tiešos darījumos. Nav arī zināms, ko potenciālie pircēji iegūs, iegādājoties akcijas ienesīgajos Krievijas uzņēmumos. «Tas kā vienmēr ir jautājums par cenu un to, vai investori saņems balsstiesības un varēs ietekmēt uzņēmuma attīstības politiku,» teicis ekonomists Antons Stručeņevskis.
Alfa-Bank analītiķe Natālija Orlova uzskata, ka valdībai nebūs problēmu piesaistīt pircējus, ja Krievijas galvenā eksporta produkta - naftas - cena paliks augsta. Viņasprāt, investoriem nebūs iespējas ietekmēt uzņēmumu politiku, jo valdība tos turpinās turēt savās rokās.
Tomēr izskanējis arī viedoklis, ka plāni par privatizāciju ir tikai sabiedrisko attiecību triks, par to liecinot jau agrākie izteikumi par nepieciešamību daļēji privatizēt lielākos Krievijas uzņēmumus, kas tā arī nav piepildījušies. «Viens vai divi uzņēmumi izdarīs to, ko solījuši jau gadiem, un tas tiks pasniegts un godināts kā liels sasniegums, lai nākotnē realizētu apjomīgāku kompānijas privatizāciju, bet patiesībā tas nenozīmēs neko,» Financial Times stāsta kāds vārdā neminēts ietekmīgs Rietumu baņķieris.
Pievieno komentāru