Saeimas vēlēšanu likumu koalīcija vienojās ieteikt izskatīt Saeimas Juridiskajā komisijā, taču radikālas izmaiņas tajā vairs nav paredzamas, jo nevienai no šādām idejām nav vairākuma atbalsta. Tā pirmdien pēc koalīcijas sēdes atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL) un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Taču ZZS un Jaunais laiks rosinās vairākas būtiskas izmaiņas likumos par partiju priekšvēlēšanu aģitāciju un finansēšanu.
ZZS aktualizēja savu agrāko iniciatīvu, ka mēnesi pirms vēlēšanām būtu jāliedz partijām reklamēties, ko sliecas atbalstīt TB/LNNK un Jaunais laiks. JL savukārt vēlas, lai partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestus samazina no 571 000 latu, kā paredzēts tagad, uz 356 000 vai pat 280 000 latu. JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzskata, ka būtu labi samazināt arī summu, ko viena persona var ziedot partijai, no 100 minimālajām mēnešalgām uz 50, kas nozīmētu samazinājumu no 18 000 uz 9000 latiem gadā. Tautas partijas priekšsēža vietnieks Edgars Zalāns sacīja, ka partija līdz nākamajai pirmdienai, kad koalīcija izskatīs šos ierosinājums, tos izvērtēšot.
JL aicinājis vēlēšanu likumā noteikt, ka Saeimas vēlēšanās izmanto vēlētāju reģistru. Taču šāds priekšlikums likuma izskatīšanai 2.lasījumā nav iesniegts. Tajā ir gandrīz 20 priekšlikumu, ko iesniedzis Kārlis Leiškalns (TP), aicinot arī paredzēt iespēju vienu un to pašu kandidātu sarakstu pieteikt visos vēlēšanu apgabalos, kā arī vairāki PCTVL ierosinājumi. Vēlēšanu likuma grozījumi, kas parlamentā iesniegti pērnā gada maijā, bija nepieciešami, lai precizētu normu, kas saistās ar balsošanu pa pastu. Iesniegtajā projektā arī grozīts pants, kurā nosauktas personas, kam jāatstāj amats pēc kandidātu saraksta iesniegšanas - no saraksta bija svītrots valsts kontrolieris. Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir paziņojusi, ka nevēlas kandidēt vēlēšanās. Ņemot vērā to, cik sen likuma grozījumi iesniegti, kāds varbūt bija cerējis viņu pierunāt startēt, pieļauj politiķi.
Pievieno komentāru