Šonam popularitāte nepatīk, bet LNT šovā Zvaigžņu lietus viņš piedalīsies
Šons. Šogad būs astoņi gadi.
D. Tu taču runā latviski labāk nekā es!
Š. Nu, jā.
D. Kā tas nākas? Varbūt tava vecāmamma ir latviete?
Š. Jā, man ir vecāmamma. Ir, ir babuška.
D. Tu krieviski runā?
Š. Nē, nē. Bet latviešu valodā es visu saprotu un cenšos runāt.
D. Tev taču sieva arī latviete?
Š. Jā, mēs vēl esam saderinājušies, un Emi arī ir mākslinieks.
D. Pag, pag, mākslinieks vai māksliniece? Viņa ir viņš?
Š. Nē, nē, māksliniece.
D. Ar ko tava saderinātā nodarbojas?
Š. Pag, kas tas ir — saderinātā?
D. Tava sieva ko dara?
Š. Viņa ir dziedātāja un dejotāja.
D. Tad jau jums mājās varen jauki — vienās dziesmās un dejās!
Š. Jā. Mums mājās ir maza studija, kurā dziedam un dejojam.
D. Trakomāja!
Š. Jā, traka.
D. Tu tikai dejo vai arī vēl kaut ko proti?
Š. Es visu māku. Esmu producents, taisu mūziku, mēģinu dziedāt, dejoju, taisu dizainu.
D. Tātad multimākslinieks!
Š. Tikai šeit, Latvijā, cilvēki mani pazīst saistībā ar dejošanu.
D. Cik ilgi domāji, pirms piekriti piedalīties Zvaigžņu lietū?
Š. Man nebija ilgi par to jādomā. Tikai nākamajā mēnesī man būs jābrauc uz šovu Milānā. Bet Zvaigžņu lietus ir arī ļoti laba popularitāte manai draudzenei. Man nevajag šo šovu kā ēdienu, lai izdzīvotu.
D. Tu taču jau esi bijis televīzijā.
Š. Jā, pirms pieciem gadiem Talantu fabrikā mācīju dejot.
D. Ko šoreiz darīsi — dziedāsi vai dejosi?
Š. Gan dziedāšu, gan dejošu. Mēs ar
D. No kurienes tu vispār esi?
Š. Es tagad jūtos kā latvietis, nevis kā Nigērijas pilsonis.
D. Ja uz tevi ilgi skatās, tad točna izskaties kā latvietis!
Š. Esmu arī dīdžejs, spēlēju dažādos klubos. Tur cilvēki man arī jautā, no kurienes esmu. Es saku, ka esmu no Latvijas.
D. Paga, no kurienes tu esi?
Š. No Āfrikas, no Nigērijas.
D. Ej nu ej! Vai tad arī tāda valsts ir?
Š. (Smaida.)
D. Atpakaļ uz Nigēriju negribi braukt?
Š. Kā jau esmu teicis — Latvijā esmu kļūdas pēc. Kad meitene teica, braucam kopā uz Latviju, es nemaz nezināju, kur tā Latvija ir. Pirms astoņiem gadiem negribēju braukt uz Latviju, uz bijušo Padomju Savienību. Bet tagad man šeit ir bizness, es palieku šeit.
D. Tev Latvijā auksti nav?
Š. Nē, man patīk ziema.
D. Vai tad pie augļiem un siltākiem laika apstākļiem negribi?
Š. Nē, tur ir par karstu! Šeit, Latvijā, nav jādušojas četrreiz dienā. Latvijas klimats ir labāks.
D. Es uz tevi skatos — man ir tik interesanti, man dikti patīk! Vai tu neapvainojies, ja cilvēki uz tevi skatās, pēta?
Š. Varbūt pirms diviem gadiem apvainojos. Bet tagad ne. Man vienalga, ka cilvēki skatās — lai skatās.
D. Vai tas ir normāli!?
Š. Nē, tas nav normāli.
D. Esmu bijis Ķīnā kaut kādā nomalē, kur kā pirmajam ieraudzītajam baltajam cilvēkam visi mēģināja man pieskarties.
Š. Jā, šeit arī pieaugušie uz mani skatās. Lai. Bet ir jāciena, nevis "nu, niger"!
D. Latviešiem "nēģeris" ir normāls vārds.
Š. Jā, es zinu. Bet pirms dažiem gadiem, kad cilvēki teica "nēģeris", es kļuvu dusmīgs un gribēju... (Savelk dūres kā boksa ringā.) Tagad es zinu, ka latviešiem vienkārši nav cita vārda, ir tikai "nēģeris". Bet, ja krievi tā saka, tad gan būs problēmas.
D. Kas tev garšo?
Š. Ēdiens?
D. Jā, bet vari arī teikt, kādi cilvēki tev garšo!
Š. (Smejas.) Cūkgaļas kotletes.
D. No Nigērijas virtuves kas tev garšo?
Š. Mana draudzene man mājās taisa afrikāņu ēdienu.
D. Prusakus un sliekas?
Š. Nē, nē!
D. Nuja, to visu ēd Taizemē. Bet kas ir afrikāņu ēdiens? Banāni?
Š. Banāni, paprika... dažādi. Es nevaru pateikt, kā ir. Tev ir jāpagaršo.
D. Tev brāļi, māsas ir?
Š. Jā, man ir divas māsas. Viņas dzīvo Anglijā. Viena ir precējusies, ir bērns. Otra māsa apprecējās šogad septembrī.
D. Brāļu nav?
Š. Nav, esmu vienīgais dēls.
D. Cik bērnu tu gribi?
Š. Divus.
D. Kāpēc ne astoņus?
Š. Astoņus, nē, tas būtu vū–hu–hū... Divus bērnus — vienu puisi, vienu meiteni —, un viss kārtībā. Es jau tagad jūtos kā tētis, es gribu bērnus. Bet nevar.
D. Kā tad tā — nevar?
Š. Ir daudz darbu, ko darīt pirms bērniem.
D. Ko tu darīsi, kad būsi vecs, vecs onkulītis?
Š. Gribu lielu māju ar savu studiju, peldbaseinu, basketbola laukumu un mājas pagrabā mazu klubiņu, kur mani draugi var atnākt un papīpēt kaut ko.
D. Kas tev no Latvijas dziedātājiem patīk, ja vispār patīk?
Š.
D.
Š. Viņš ir labs dziedātājs, bet tas nav mans stils. Viņam ir viņa stils, un man — mans stils.
D. Gribi būt populārāks par Reiniku?
Š. Man nevajag popularitāti — man tā nepatīk. Bet man vajag naaau–uuuu–daaaaaaa!!! Kaut vai kafejnīcā oficiants gaida dzeramnaudu, un tāpēc, ka esi Šons, tu, lūk, nevari atstāt vienu latu, jāatstāj pieci. Bet naudas nav!
D. Latviešiem ir labs teiciens, ka slavu uz maizes nevar uzlikt.
Š. Jā, pat lai brauktu trolejbusā, ar slavu vien nepietiek.
D. Bet ko tu darīsi, ja vinnēsi tajā Zvaigžņu lietū 10 000 eiro? (Man gan smiekli nāk, tā nauda nemaz tik liela nav!)
Š. Ar Jenny May dalīsim uz pusēm. 10% no savas naudas ziedošu labdarībai. Man Latvijā ir bizness, tāpēc pārējo naudu likšu biznesā — man ir modeļu aģentūra, ierakstu firma, modes apģērbu līnija.
D. Mamma, tētis zina, kāda zvaigzne esi Latvijā?
Š. Viņi visu zina. Mamma bija šeit pirms diviem gadiem. Viņai ļoti patika. Kad gājām pa ielu, mūs atpazina un lūdza nofotografēties kopā. Bet es teicu: "Mamm, Latvijā tas nav kā Anglijā vai Vācijā — es esmu slavens, bet naudas kabatās nav!" (Norausta bikšu kabatas.
Pievieno komentāru