Statistiķi: algu līdz 200 latiem mēnesī saņem gandrīz 40% nodarbināto 6

Šādas algas saņēmēju īpatsvars visa pagājušā gada laikā ir pieaudzis. Savukārt lielākas algas saņēmēju īpatsvars pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem pērn ir sarucis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākais pētījums par situāciju darba tirgū.

Algu no 200 līdz 300 latiem mēnesī pērn pēdējā ceturksnī saņēma 27,6% darba ņēmēju. Salīdzinājumam - trešajā ceturksnī algu 200-300 latu robežās saņēma 28,4% darba ņēmēju.

Algu 300-500 latu robežās mēnesī pērn pēdējā ceturksnī saņēma 20,9% darba ņēmēju. 2009.gada trešajā ceturksnī algu no 300 līdz 500 latiem saņēma 21,1% nodarbināto, bet pirmajā ceturksnī - 27,1% darba ņēmēju.

10,4% pērn pirmajā ceturksnī, bet 7,8% pēdējā ceturksnī mēnesī algā saņēma no 500 līdz 1000 latiem. Vēl vairāk mēnešalgā pērnā gada beigās saņēma 0,5% darba ņēmēju, kamēr pirmajā un otrajā ceturksnī algu virs 1000 latiem mēnesī saņēma 1% darba ņēmēju.

Kā norāda CSP, gandrīz pusei jeb 47,6% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem darba samaksa ir būtiskākais ienākumu avots.

Kopumā valstī pērn beigās bija nodarbināti 932 600 cilvēku jeb 52,2% no iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu - attiecīgi 52,4% un 47,6%.

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 19 000 cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti, piemēram, praktizēja darbu pašvaldībās, saņemot 100 Ls stipendiju u.c.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pēdējā ceturksnī samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Valstī nodarbināti bija 1,085 miljoni cilvēku jeb 60,4% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Pērn pēdējā ceturksnī Latvijā bija 229 400 darba meklētāju jeb 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, gan pagājušā gada 3.ceturksni. 2008.gada pēdējā ceturksnī darbu meklēja 118 700 cilvēku jeb 9,9% no ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem, bet 2009.gada 3.ceturksni attiecīgi 214 900 cilvēku jeb 18,4%.

Vairāk darba meklējumi bija aktuāli stiprā dzimuma pārstāvjiem. 23,6% no ekonomiski aktīvajiem vīriešiem pērn beigās meklēja darbu, bet no ekonomiski aktīvajām daiļā dzimuma pārstāvēm - 15,9%.

69 300 cilvēku jeb 30,2% no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies vairāk nekā divas reizes - par 41 100 cilvēku.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka pērn pēdējā ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 44 400 jeb 7,1% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2008.gada 4.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies divas reizes.

Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze. 2009.gada 4.ceturksnī ar darba pieredzi bija 197 000 cilvēku jeb 85,9% no darba meklētāju skaita. Šis rādītājs gadu iepriekš bija attiecīgi 107 100 jeb 90,3%.

2009.gada 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 3,5%. Gandrīz divas trešdaļas jeb 65% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi. Vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,1%, bet sieviešu – 61,5%.

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2009.gada 4.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 624 400 cilvēku. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir palielinājies par 5,5%.

2009.gada 4.ceturksnī 44,1% no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, 30% bija skolnieki vai studenti, kuri mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja. 8,6% bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds, bet 7,9% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci.

CSP pētījumu veikusi, nejaušas izlases rezultātā atlasot 6000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7800 cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem.