Sveicināti, godājamie Lolita Čigāne, Rasma Kārkliņa, Ojār Kalniņ, Juri Viļum, Andri Graf un Sarmīte Ēlerte!
Dažus no Jums pazīstu personīgi gan kā kolēģus, gan klientus, gan kaimiņus, gan vienkārši kā labus cilvēkus. Šobrīd man ir žēl redzēt Jūs ironiskajā veidojumā «Vienotība», kuras nosaukumu jau gramatikas likumi vien liek rakstīt pēdiņās.
Nobrieduša cilvēka un politiska spēka pazīme ir pozitīva, konstruktīva programma. Savukārt mēģinājumi sāncenšus, viņu vidū pat Valsts eksprezidentu Gunti Ulmani, apliet ar dubļiem, liecina par tīri cilvēciskas kultūras trūkumu, nedrošību un vājumu.
Man ir žēl redzēt, kā priekšvēlēšanu laiks Jūs no visnotaļ godājamiem cilvēku pārstāvjiem pārvērš par, tēlaini izsakoties, spļāvējkobrām.
Izlasot Jūsu pārmetumus un Jūsu uzvārdus zem tā, manī nav nedz aizvainojuma, nedz izbrīna. Jūs tiešām godīgi un no tīras sirds demonstrējat vienīgo, kas jums tiešām padodas – kritizēšana, apmelošana un krāšņa, bet diemžēl pilnīgi tukša runāšana. To nav grūti ievērot, vērtējot kaut vai Latvijas Institūta veikumu sešu gadu garumā, un Ēlertes kundzes vadītā laikraksta Diena privatizācijas shēmu un vēlāko saturisko un finansiālo krahu.
Dārgie draugi! Pilnīgi visus pārmetumus jūs vispirms varat droši adresēt paši sev, un esmu pārliecināts – pārmetumu saraksts būs krietni garāks. Atbildēt uz katru no jūsu pārmetumiem nav jēgas, jo tie ir nepatiesi, aplami un pat gluži vienkārši izsauc smieklus, kā, piemēram, par viskija reklāmu vai saukli «Mēs ienīstam reklāmu, tādēļ to taisām». Protams! Šim sauklim es patiešām sekoju jau 16 gadus, un tas nozīmē «Man nepatīk lielākā daļa reklāmu, un tādēļ es šeit esmu, lai uztaisītu labākas». Tieši tāda esot arī jūsu deklarētā motivācija nākt politikā.
Nobeigumā no sirds vēlu jums attapties, saņemties un vismaz mēģināt izdarīt ko vērtīgu Latvijas iedzīvotāju labā. Ar plusa, nevis mīnusa zīmi. Tas nekas, ja sākumā nesanāk. Padoties nekad nevajag.
Patiesā cieņā –
Ēriks Stendzenieks
Pievieno komentāru