Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti
Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2
Strīdus būtība
Operatoru savstarpējās attiecības konkurences dēļ jau ilgu laiku ir saspīlētas. Tas skaidrojams ar piesātinājumu nozarē, jo gandrīz visi iedzīvotāji izmanto mobilo tālruni un daži pat lieto divas SIM, tāpēc jaunus klientus operatori var iegūt, tikai pārvilinot tos no konkurentiem. Lai to izdarītu, operatori nepārtraukti mēģina viens otru pārspēt ar jaunām reklāmām un ļoti priecājas, ja kāda kampaņa citam neizdodas. Tiesa, publiskajā telpā savstarpējās negācijas operatori nepauž – par cīņas ringu kļuvusi reklāma, kurā abi operatori izmanto identiskus tēlus – zaļo un dzelteno cilvēciņu, kuri savā starpā runā par priekšapmaksas sarunu karšu O!Karte un Zelta zivtiņa tarifiem. Patērētāju tiesību sargi nule kā likuši atsaukt Tele2 reklāmu(tā izveidota kā atbildes reakcija uz LMT O!Kartes reklāmu), savukārt Tele2 sūdzību pret LMT vēl tikai skatīs.
Kurš iegūs, kurš zaudēs
Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē? Eksperti atgādina, ka šīs reklāmas domātas klientiem, kas maina operatoru, saglabājot numuru, kas no kopējās operatoru klientu bāzes ir niecīga daļa un diez vai nodrošinās būtisku tirgus daļas pieaugumu. Katra operatora reklāmas izmaksas mērāmas vairākos tūkstošos latu.
Lattelecom un Baltkom
Strīda būtība
Telekomunikāciju nozarē ir liela konkurence, tomēr uz kopējā fona izceļas attiecības starp Lattelecom un Baltkom. Ik pa laikam operatoru vadītāji ar mediju starpniecību viens otram velta ne visai glaimojošus vārdus. Pērnā gada rudenī, piemēram, Lattelecom šefs Juris Gulbis, stāstot par nozari, izteicās, ka problēmas šobrīd rodas tiem, kas treknajos gados investēja helikopteros, nekustamajos īpašumos un zirgu staļļos. Nevienam nav noslēpums, ka ar nekustamo īpašumu un zirgu biznesu paralēli telekomunikācijām bija aizrāvies tieši Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre. Arī P.Šmidre neskopojās ar viedokli un norādīja, ka Lattelecom ir liela lokomotīve, kas dodas uz priekšu un pārējiem uzņēmumiem ar to konkurēt ir grūti. Uzņēmumi plūcas arī tiesā, turklāt pēc Lattelecom prasības Baltkom kontiem uzlikts arests 74 tūkstošu latu apjomā. Tāda, pēc Lattelecom aprēķiniem, ir summa, ko uzņēmumam ir parādā Baltkom, nenorēķinoties par numura saglabāšanas pakalpojumu. Tas Latvijā pieejams no 2005. gada decembra – klienti var pāriet pie cita operatora, saglabājot tālruņa numuru. Šajā gadījumā Lattelecom klienti pārgājuši pie Baltkom un vēlējušies saglabāt numuru. Baltkom gan uzskata, ka neko nav parādā.
Kurš iegūs, kurš zaudēs
Par pakalpojumu ir jāmaksā, saka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis, uzsverot, ka P. Šmidrem īsti taisnības nav. Šādos gadījumos operatori reizēm mēdz vienoties, bet, ņemot vērā uzņēmumu savstarpējās attiecības, tas nav izdevies. Tādējādi lielākais zaudētājs no šādas tiesvedības ir Lattelecom, jo uzņēmums ne tikai zaudē klientus, bet tam ir jāiegulda darbs un līdzekļi, lai nodrošinātu numura pārnešanu Baltkom tīklā, taču rezultātā neviens par to nesamaksā. Tomēr Baltkom kā ieguvēju, ietaupot 74 tūkstošus latu, nevarētu uzskatīt, jo uzņēmuma kontiem uzlikts arests. Ieguvēji no šādām lietām ir tikai juristi – jo ilgāks laiks paiet, jo tiem labāk patīk. To apliecina arī senā anekdote – jaunais jurists atnāk mājās un tēvam saka: es četrās dienās atrisināju lietu, kuru tu nespēji 20 gadus. Tēvs padomā un atbildot jautā – bet ar ko tu tagad 20 gadus barosi savus bērnus?
Lattelecom un TV3
Strīdus būtība
Pirms neilga laika ass strīds Lattelecom izvērsās ar TV3 – nepilnu pusgadu Lattelecom IP televīzijas klienti neredzēja TV3. Galvenais domstarpību cēlonis bija TV3 ieceres pieprasīt naudu par satura demonstrēšanu, norādīja Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele. Janvārī domstarpības tika atrisinātas, bet līguma nosacījumi nav zināmi. Joprojām juridiski neatrisināta ir TV3 retranslācija ciparu TV, ko ievieš Lattelecom. Nav skaidrības, ko pēc 1. jūnija, kad Latvijā tiks atslēgta analogā apraide, darīs TV3, kas līdz šim paudis vēlmi palikt vecajā sistēmā (pamatojot to ar augstajām ciparu TV izmaksām). Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs uz to atbildējis, ka vienam operatoram analogo tīklu neuzturēs vai arī prasīs par to ievērojamu samaksu.
Kurš iegūs, kurš zaudēs
Lielākie zaudētāji viennozīmīgi bija skatītāji, kas neredzēja TV3. Tomēr pozitīvi, ka Lattelecom IP televīzijas skatītājiem tajā laikā piedāvāja papildu TV kanālus. Lattelecom un TV3 no strīda nav ieguvēji, jo Lattelecom klientiem ez maksas bija jāpiedāvā citi TV kanāli, savukārt TV3 auditorija samazinājās. Ieguvēji no šāda strīda ir abu pušu juristi, kas gatavoja līgumus un centās panākt savstarpēju vienošanos. Savukārt saistībā ar pāreju no analogās uz digitālo TV ieguvēji varētu būt tieši patērētāji, jo šobrīd kabeļu un satelīttelevīzijas operatori pazemina TV pakalpojumu cenas, cenšoties pārvilināt tos, kam turpmākai TV uztveršanai jāpērk dekoders. Tiesa, cīnoties par klientiem, daži pakalpojumu sniedzēji, iespējams, jau iet zem pašizmaksas. Protams, ieguvēji ir arī reklāmisti – televīzijā dominē reklāmas analogo TV skatītāju uzrunāšanai.
Eksperti: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece
Pievieno komentāru