Finanses / Diena / Finanses / Diena

Tirgus ir nonācis augošu risku ēnā © DIENA

Patlaban ieguldītājiem dzīvi bendē gan lielas procentu likmes, gan recesijas draudi.

Gaida pieticīgus ekonomiskās atgūšanās rādītājus © DIENA

Pastāv bažas par stagnāciju – augstu inflāciju un sarūkošu izaugsmi.

Jāveido drošības spilvens © DIENA

Atlikt 50 eiro mēnesī – tas jau ir ļoti daudz.

Sniedz labvēlīgas prognozes © DIENA

Pagaidām ekonomika labi tiek galā ar kara krīzi.

Ko darīt energoresursu cenu kāpuma laikā? © DIENA

Aktuāli kļuvuši ieteikumi gan taupīt, gan uzlabot ēku energoefektivitāti.

Latvijas IKP pirmajā ceturksnī pieaudzis par 6,7%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Karš Ukrainā bremzē globālā tūrisma atdzimšanu © DIENA

Latvijā uz Eiropas fona starptautiskā tūrisma atjaunošanās ritējusi vislēnāk.

Tirgus iebraucis mīnusos © DIENA

Globālās finanšu tirgus norises un kara sākšanās Ukrainā nav metušas līkumu arī Baltijas valstu, it īpaši Latvijas, vērtspapīru tirgum.

Tirgus nenoteiktības varā © DIENA

Jāpalielina rezerves un jādomā par alternatīvām.

Augstākas algas, mazāk pelēkās naudas © DIENA

Uzskats, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā viss notiek labāk nekā pie mums, Latvijā, ir bieži dzirdams jau gadiem. Tiek uzsvērts tas, ka Igaunijā ir augstāks sabiedrības turības līmenis, Ziemeļvalstu ētikas standartiem tuvāka uzņēmējdarbības vide, labāk attīstīta e-pārvalde un līdz ar to arī labākas digitālās prasmes gan valsts sektorā, gan kopumā sabiedrībā. Tāpat tiek uzsvērts, ka Covid-19 pandēmijas gados Igaunijā veiksmīgāk nekā mūsu valstī sabalansēta cīņa pret Covid-19 ar ierobežojumu skarto nozaru saglabāšanu.

Ir cenu buma laiks

Audzis Latvijas eksports uz Lietuvu un Igauniju.

Par biznesa veidošanu domā daudzi iedzīvotāji © DIENA

Šā gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti 2870, bet likvidēti 3925 uzņēmumi.

Inflācijas spirāle griežas © DIENA

Valdībai nāksies vērt maku mazturīgo atbalstam.

Uzņēmumiem jāprot pielāgoties © DIENA

Ir skaidrs, ka Covid-19 krīze biznesa sektorus skāra un joprojām skar dažādi. Globālās Covid-19 pandēmijas radītās krīzes ietekmē 2020. gadā visbūtiskākais apjomu samazinājums bija izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs. Tāpat ieviestie Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmēja aviācijas, sauszemes transporta un dzelzceļa uzņēmumus. Vērā ņemams apjomu samazinājums bija arī finanšu un apdrošināšanas darbībās, kā arī komercpakalpojumu nozarēs. Mazāk pandēmija ietekmēja apstrādes rūpniecību.

Izvēle starp finansiālo segumu un spēju radīt lielāku vērtību.

Valsts darba inspekcijas (VDI) dati liecina, ka pērn nelaimes gadījumos darbā cietis 2091 nodarbinātais, 208 guvuši smagus veselības traucējumus, bet vēl 27 pat gājuši bojā. Turklāt šie skaitļi nevis mazinās, bet ar katru gadu pieaug. Kas jādara savādāk darba drošības un aizsardzības jomā, lai negatīvo statistikas līkni salauztu?

Neraugoties uz to, ka biržas investoru satraukumi par Krievijas iebrukuma Ukrainā potenciālajām sekām jau ir pierimuši, finanšu tirgus šobrīd aizvien nespēj uzņemt noturīgu kāpuma vai krituma tendenci.

Lai arī Latvijas galvaspilsēta atpaliek no kaimiņiem, tomēr mums ir visas iespējas straujai attīstībai.

Vispasaules cenu skrējiens nemet līkumu arī Latvijai, un to var sajust gan degvielas uzpildes staciju, gan veikalu plauktu cenrāžos, patēriņa cenu pieauguma tempam sasniedzot jaunu augstāko līmeni kopš 2008. gada. Šis cenu pieaugums varētu turpināties, par ko savukārt liecina ražotāju cenu kāpums jeb vērtības izmaiņa, par kuru savu produkciju pārdod rūpniecības uzņēmumi.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadība aprīlī notikušajā monetārās politikas sapulcē nolēma nemainīt eiro procentu likmes un apstiprināja aktīvu pirkšanas programmas pakāpenisku samazināšanu.

Šodien

Finanses