Vai CVK neinteresē latviešu balsis? 40

«Esmu Amerikas latviete, kas tagad dzīvo Latvijā. Man tuvumā dzīvo arī Amerikas latvieši, kas daļu gada pavada Latvijā, kur viņiem Rīgā ir dzīvokļi. Viena vai otra iemesla dēļ viņi nesaņēma Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņojumu par vēlēšanām, un, kad viņi sāka zvanīt CVK, tur pateica, ka viņi nevarot vēlēt, jo neesot reģistrēti attiecīgajā iecirknī.

Tas ir savādi, jo šiem latviešiem Rīgā pieder īpašums, viņi maksā nodokļus un ir šeit reģistrēti. CVK nav viņus informējusi arī viņu Amerikas adresē, un paliek iespaids, ka CVK neinteresē latviešu balsis, ja viņi nemaz nepūlas, lai Amerikas latvieši, kam te ir īpašumi, saņemtu nepieciešamo informāciju jau laikus.

Kad es šorīt (6.jūnijā) zvanīju uz CVK, man atbildēja krieviete un sūtīja mani pie otras krievietes. Kad es teicu, ka gribu runāt ar latvieti, viņa ļoti pacēla balsi un man teica, ka es esot rupja! Vai tikai vēlēties runāt ar latviešu darbinieci ir rupjība? Manas draudzenes arī bija dabūjušas tās pašas noraidošās atbildes, un tā trīs latviešu balsis aizgāja zudumā.

Izskatās, ka CVK strādā krieviem. Kādēļ tur ir tik daudz krievu? Pat viena latviete, ar kuru tur runāju, man apgalvoja, ka latviešu tautu iznīcināt gribējuši komunisti, ne krievi. Vai tad komunisti nebija krievi? (..)

Ka krievi ir ļoti mobilizējušies Latvijas vēlēšanām, man kļuva skaidrs, kad iegāju manā vēlēšanu iecirknī. Tur skaļi skanēja krievu valoda. Viņi iecirkņa darbiniekus uzrunāja krieviski, un, protams, arī atbildi saņēma krieviski. Kad gāju ārā, man priekšā stāvēja četri krievu jaunieši un pat nedomāja man dot ceļu. Viņi vienkārši tur stāvēja kā mūris. Es esmu 90 gadus veca latviete un esmu pieradusi pie civilizētākas uzvedības vecu cilvēku priekšā.

Aina Rodriguez-Mata»

Atbild Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas daļas vadītāja Kristīne Bērziņa:

«Paziņojumus par vēlēšanām Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde izsūta tikai tiem vēlētājiem, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas Latvijā. Vēlētājiem, kuriem nav deklarētās dzīvesvietas vai kuru dzīvesvieta ir ārvalstīs, paziņojumi netiek sūtīti. Šo kārtību nenosaka Centrālā vēlēšanu komisija, bet gan Vēlētāju reģistra likums. Vēlētāji, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir ārvalstīs, tiek iekļauti ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju sarakstā, un varēja piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, balsojot pa pastu.

Savukārt, ja vēlētājai Latvijā pieder īpašums un ja viņa bija Latvijā laikā no šā gada marta līdz 12.maijam, tad viņai bija iespēja mainīt sākotnēji piešķirto vēlēšanu iecirkni un reģistrēties vēlēšanām kādā no Latvijas iecirkņiem, un piedalīties gan Eiropas Parlamenta, gan pašvaldību vēlēšanās. Līdz ar to no rakstītā šķiet, ka kundze par iespēju piedalīties vēlēšanās ir sākusi interesēties par vēlu, tad, kad vēlēšanu iecirkni nomainīt vairs nebija iespējams. Turpmāk, lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, vēlētājai varētu ieteikt apsvērt iespēju deklarēt dzīvesvietu Latvijā.»