Pēdējā laikā aizvien biežāk nākas saskarties ar televīzijās, radio un laikrakstos pausto informāciju, ka bankas ir kļuvušas drakoniskas pret saviem kredītņēmējiem, pielietojot paņēmienus, kas daudzus iedzīvotājus noved pie maksātnespējas. Neņemšos apgalvot, ka tā nav, tomēr gribētu pastāstīt par manu personīgo pieredzi, kas atšķiras no visa iepriekšminētā.
Pirms diviem gadiem mums ar sievu pieteicās bērniņš. Tajā laikā mēs īrējām vienistabas dzīvokli, taču, izanalizējot savu finansiālo stāvokli, nolēmām, ka varam atļauties paņemt dzīvokli kredītā, un naudu, ko iepriekš maksājām svešam cilvēkam, novirzīt sava personīgā dzīvokļa iegādei. Mūsu vairāku mēnešu ilgie dzīvokļa meklējumi vainagojās ar maza, tomēr jauka vienistabas dzīvokļa atrašanu Pļavniekos. Devāmies uz DnB Nord banku, kurā man ir algas konts un tādēļ bija visvienkāršāk saņemt kredītu. Mūs sagaidīja ļoti laipna attieksme, kredītu speciālisti pastāstīja par visām iespējām, piedāvāja izvēlēties starp fiksēto un mainīgo procentu likmi. Nolēmām, ka formēsim hipotekāro kredītu ar mainīgām procentu likmēm.
Savus kredīta maksājumus centāmies maksāt laikā, protams, vairākas reizes bijām par pāris dienām aizkavējuši maksājumus, taču no bankas puses nekādas represijas nepiedzīvojām.
Protams, situācijā, kad visi Latvijas mediji vienā balsī sāka piesaukt banku jauno bargo politiku, ar sievu sabijāmies ne pa jokam. Mums nu jau ir mazs bērns, turklāt sievai pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņas darbavietā nesaglabāja amatu. Visas viņas pūles atrast jaunu darbavietu bija neveiksmīgas (un ir neveiksmīgas līdz pat šim brīdim), tādēļ esmu vienīgais ģimenes uzturētājs, arī kredīta maksātājs.
Mana sirds gandrīz apstājās, kad pārnākot mājās savā pastkastītē atradu vēstuli no bankas. Atceros, ka abi ar sievu sēdējām virtuvē, skatījāmies viens uz otru un centāmies novilcināt laiku, kad vēstuli vērsim vaļā. Bijām pārliecināti, ka tajā neslēpjas nekas pozitīvs. Drebošām rokām tomēr to atvērām.
Bet izrādījās, ka «biedējošā» vēstulē banka vien informē par pārskatītiem kredītprocentiem un tieši pretēji gaidītajam – procenti kļuvuši mazāki un maksājumi mēnesī arī! Es jau, protams, saprotu, ka tas arī uz krītošā EURIBOR rēķina, bet tomēr patīkami. Ņemot vērā pastiprinātu negatīvismu, kas šajā sakarā valda sabiedrībā (un, ja godīgi, bija arī mums), domājām, ka banka jau varētu izlikties «par beigtu» un neinformēt mūs par to, lai varētu kaut nedaudz nopelnīt, bet, redz, viņi tomēr tā nedarīja.
Visbeidzot, esmu sapratis vienu būtisku patiesību – nav jājauc vienā katlā visas bankas darbības. Bez šaubām, daudzos gadījumos tās ir visai nežēlīgas, tomēr lielākoties tās tiek vērstas pret tiem, kas kaut kādā mērā izvairās no kredīta nomaksas. Savukārt cilvēki, kas no savām saistībām neatsakās un mēģina atrast risinājumu, vienmēr var rēķināties ar bankas atbalstu!
Padomāsim loģiski – vai bankām ir izdevīgi novest cilvēku līdz pilnīgai maksātnespējai? Šaubos, jo tas nozīmētu tikai to, ka banka savu naudu tā arī nedabūtu atpakaļ! Atņemt cilvēkam īpašumu, kas ņemts kredītā? Un kur tad banka visus tos dzīvokļus un citus īpašumus šodienas situācijā liks?! Kompromisa meklēšana ir gan bankas, gan tās klienta interesēs.
Pievieno komentāru