Daudzi noteikti būs pamanījuši, ka mūsu likumdevējam jūnijs bija visai aizņemts. Tika apstiprināti un izziņoti daudzi plašāk vai mazāk plaši grozījumi likumos attiecībā uz valsts budžetu, nodokļiem, sociālajām garantijām. Jūnijā vien tika izskatīti 170 likumprojekti. Šajā gūzmā diezgan nepamanīti un steidzamības kārtībā tika grozīts arī Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums, kas regulē attālināto elektronisko sakaru līdzekļu un tehnoloģiju izmantošanu. Izmaiņas būtiski skars komerciāla rakstura e-pasta nosūtīšanu, kā arī radīs zināmu ietekmi uz valsts budžetu.
Ievērību grozījumi Informācijas sabiedrības likumā, kas stājās spēkā ar 1. jūliju, ir pelnījuši ar to, ka tika atcelti daži no ierobežojumiem komerciālo e-pasta paziņojumu sūtīšanā. Proti, līdz šim jebkādus paziņojumu ar mērķi tieši vai netieši reklamēt preces, pakalpojumu vai attiecīgo komersantu bija aizliegts nosūtīt, izmantojot e-pastu (arī jebkurus citus elektroniskos sakaru līdzekļus), ja vien attiecīgais saņēmējs nebija devis iepriekšēju atļauju. Protams, šim vispārējam aizliegumam pastāvēja daži izņēmumi, pateicoties kuriem ne visi reklāmas e-pasti bija uzskatāmi par nevēlamo komunikāciju, liekpastu, mēstuli vai spamu, bet no formālā viedokļa virtuālā pasaule bija visai stingri regulēta.
Tagad likumdevējs ir nolēmis ļaut šo popularizēšanas līdzekli – e-pastu – izmantot plašāk, un no 1. jūlija Latvijā komerciāla rakstura e-pasta vēstules ir atļauts sūtīt juridiskajām personām, kā arī citām organizācijām. Aizliegums ir saglabāts vienīgi attiecībā uz fiziskām personām. Šajā ziņā interesants ir jautājums, kā nošķirt, vai e-pasta adresāts ir vai nav fiziska persona? Tas atsevišķos gadījumos var būt visai sarežģīti.
Grozījumu pieņemšanas loģika ir saprotama, un tai var piemeklēt visplašāko argumentāciju. Piemēram, 1) esošie krīzes apstākļi burtiski spiež izmantot komercdarbības popularizēšanai lētus, ērtus un mūsdienīgus sakaru līdzekļus; 2) paziņojumu saņēmējiem, tas ir, juridiskām personām, šie piedāvājumi varētu būt noderīgi, tādēļ komercdarbība kopumā varētu attīstīties; 3) atslogosim valsts uzraugošās iestādes – šajā gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) – kuram arī tiek būtiski samazināts finansējums, tādēļ ir tikai saprotami, ka tiek samazināts arī darba apjoms.
No minētajiem iemesliem visticamākais šķiet pēdējais, jo Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums pašās beigās ir papildināts ar vēl vienu pantu. Tā būtība ir vienkārša – PTAC pienākums veikt pārbaudi par likuma ievērošanu rodas vienīgi tad, ja persona viena gada laikā ir saņēmusi vismaz 10 komerciālos paziņojumus no viena sūtītāja. Tātad teorētiski PTAC, protams, pieņems sūdzības, taču pienākums ierosināt pārbaudi un uzlikt attiecīgos sodus radīsies tikai tad, ja vienai personai tiks nosūtīti 10 vai vairāk komerciālu paziņojumu.
Līdz ar to turpmāk e-pasta saņemšana kļūs interesantāka. Būs jāsāk skaitīt, cik komerciālu paziņojumu tiek nosūtīti klientam, lai nepārsniegtu likumā noteikto tolerances līmeni – 9 e-pasti gadā. Un, no otras puses, nedzēsīsim saņemtās mēstules, lai nepieciešamības gadījumā varētu tikt galā ar uzstājīgu, bet neuzmanīgu sūtītāju, uzrādot PTAC visas 10 apsūdzošās e-vēstules.
Pievieno komentāru